Paredzēts, ka Latvija laika periodā no 2014. līdz 2017. gadam saņems vairāk nekā līdz šim, taču vienalga viszemākos tiešmaksājumus (ap 141 eiro) uz hektāru visā ES. Oficiāli jaunais piedāvājums ES dalībvalstu ministru līmenī tiks apspriests nākamnedēļ. Galīgais lēmums, kā jau ziņots, jāpieņem līdz 2013. gada sākumam.
Solījumus nedod
Rīgā protesti notika bez mēslu dakšām un traktoriem - sanākušajiem dalīja mājās sietu sieru, piena konfektes, ābolus un citus lauku labumus. «Šoreiz esam miermīlīgi - ja nesadzirdēs, kas to zina, kāds būs rezultāts,» saka Zemnieku saeimas pārstāvis Didzis Neimanis. Lai iepazīstinātu ar EK priekšlikumu, Rīgā bija ieradies arī EK lauksaimniecības politikas ģenerāldirektoriāta pārstāvis Villijs Šulcs-Grēve un tikās ar Latvijas lauksaimniekiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadošā eksperte Ginta Jakobsone stāsta - sarunas ar EK pārstāvi bijušas vairāk formālas, nekādi solījumi netika doti, viņa atzina, ka tas ir tikai diskusijas sākums. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš savukārt bija Briselē, pauda, ka EK joprojām tādā veidā diskriminē Latvijas lauksaimniekus. Savukārt viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas parlamentā - Ivars Godmanis, tiekoties ar protestētājiem Briselē, piedāvājis pat vienoties ar Lietuvu un slēgt robežu, «jo ES izmanto mūsu brīvo tirgu, bet nepiedāvā vienlīdzīgus nosacījumus».
Sāpīgi noskatīties
Piensaimnieki, gaļas lopkopji, savvaļas dzīvnieku audzētāji - visus uztrauc situācija, kādā Latvijas zemniekus nostādījusi EK. «Bērni dzīvo un strādā Dānijā, zemnieku saimniecībā, ir sāpīgi saprast, kā jāknapinās mums un ko zemnieks var atļauties tur,» saka Gundega Ostapko no Straupes novada z/s Brenči. Skrundas bioloģiskās z/s Valti saimnieki Rihards un Vanda Valtenbergi skaidro, ka ar esošajiem tiešmaksājumiem bizness gandrīz vairs neiznāk. Līdzīgi situāciju raksturo arī savvaļas dzīvnieku audzētāji. Staltbriežu dārza Saulstari 1 saimnieks Dainis Paeglītis atklāj, ka meklējot produkcijas noietu Austrumu tirgos, jo šajās valstīs nav papildus subsīdijas - Eiropā ar cenām konkurēt neesot iespējams.
J. Dūklavs norāda - EK ir informēta, ka esošais risinājums Latvijai nav pieņemams un prasība par tiešmaksājumiem vismaz 80% apmērā no ES tiešmaksājumu vidējā līmeņa joprojām ir spēkā. Trešdien Briselē bija arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš, tiekoties ar Latvijas eiroparlamentāriešiem, atzina: «Vajag visiem vienādus saimniekošanas noteikumus. Būtu svarīgi, lai visi varētu vienlīdz droši šajā te piecsimt miljonu kopumā dzīvot.»
Savu atbalstu Baltijas valstu pozīcijai paudusi arī Austrija - tās vēstnieks Latvijā Štefans Pēringers, tiekoties ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, apstiprinājis, ka arī Austrija nav apmierināta ar pašreizējo piedāvājumu lauksaimniecības politikas finansēšanai. Lai mainītu EK piedāvājumu, Zemnieku saeimas pārstāvis D. Neimanis saka - jāgrupējas ar citiem ES jauno valstu lauksaimniekiem un jāmeklē kopīgi politiskie ietekmes instrumenti.