2012. gada Latvijas virslīgas labākais aizsargs 22 gadus vecais Vitālijs Maksimenko pagājušajā nedēļā pievienojās Brighton & Hove Albion un tagad ir jaunākais Latvijas leģionārs Anglijā. Visticamāk, ne pēdējais. Dienas rīcībā esoša informācija liecina, ka vēl dažiem Latvijas virslīgas futbolistiem tiek meklētas iespējas atrādīties kādā no Anglijas klubiem.
Džonsons paver ceļu
Par pirmo zvirbuli futbola dzimtenē no Latvijas kļuva Marians Pahars. 1999. gadā par Latvijas valstsvienības galveno treneri kļuva anglis Gerijs Džonsons, un viņš kā cilvēks ar labiem kontaktiem angļu klubos aizlika vārdu par vairākiem Latvijas futbolistiem. Southampton uzaicināja uz pārbaudes laiku Paharu, un viņš pārbaudes spēlē pret Oxford guva hat-trick.
Pēc ilgstošiem pūliņiem nokārtot Paharam darba atļauju Latvijas uzbrucējs debitēja premjerlīgā, un jau pirmajā sezonā kļuva skaidrs, ka viņš Anglijā var būt ne tikai zvirbulis, bet arī ērglis.
«Jā, arī Džonsona kontakti Anglijā sekmēja Latvijas futbolistu pārcelšanos uz turieni, bet svarīgākais faktors tomēr bija tas, ka viņi bija labi spēlētāji,» panākumu deķi pavisam atdot bijušajam kolēģim nevēlas tagadējais Latvijas izlases treneris Aleksandrs Starkovs. Tieši viņa vadītajā Skonto par labiem futbolistiem tapa vesela plejāde vīru.
Pahara sekmīgā iesaistīšanās Anglijas futbolā aizsāka pirmo Latvijas futbolistu pārcelšanās vilni uz Britu salām. 1999. gadā Southampton nopirka Imantu Bleideli, bet pēc gada uz Angliju pārcēlās arī Igors Stepanovs (Londonas Arsenal), Vitālijs Astafjevs (Bristol Rovers), Aleksandrs Koliņko, Andrejs Rubins (abi Crystal Palace) un Andrejs Štolcers (Fulham).
Bija, kas turpina
Pēcāk Latvijas futbolistiem Anglijā parādījās arī citi lobētāji. Kad Latvijas uzņēmējs Valērijs Belokoņs iegādājās Blackpool klubu un tā vadībā iesaistīja Normundu Malnaču, parādījās jauni kontakti. Malnačs Blackpool palīdzēja nokļūt Kasparam Gorkšam, kurš laika gaitā izlauza sev ceļu līdz pat premjerlīgai. Bez draugiem Britu salās nav palicis arī Pahars, kurš īsu laiku pēc spēlētāja karjeras beigām bija iejuties futbolistu aģenta ādā.
Arī Gorkšs savā rēķinā jau var pierakstīt vienu Latvijas futbolistu, kam palīdzējis nobāzēties Anglijā. Proti, runa ir par vārtsargu Elviju Putniņu, kurš no Audas pārcēlās uz Queens Park Rangers, kad tajā spēlēja Gorkšs. Putniņš, kurš ne vienmēr tika aicināts uz Latvijas U-21 izlasi starp trim vārtsargiem, pāris reižu pat tika ierakstīts premjerlīgas spēles pieteikumā, paliekot gan rezervē un esot viena soļa attālumā no debitēšanas spēcīgajā čempionātā. Saistībā ar viņu gan laikam ir vietā Starkova teiktais, ka pat laba pazīšanās nepalīdzēs, ja neesi pietiekami meistarīgs. Ja arī palīdzēs, tad īslaicīgi. Tagad vārtsargs spēlē Anglijas 7. līgas klubā Harrow Borough...
«Anglijā nevienu «uz cūceni» neņems. Vajadzīga rekomendācija, lai vismaz uzaicinātu uz pārbaudi. Un tad jāpierāda sevi. Ņemot vērā, cik nenormāla konkurence ir Anglijā un ka tur atplestām rokām ārzemniekus negaida, tas nav viegli izdarāms [ne velti Anglijas Futbola asociācija izvērtē, kam piešķirt darba atļauju]. Lai bez valodas zināšanām spēlētu Anglijā, jābūt gandrīz tikpat talantīgam kā Lionels Mesi. Svarīgs faktors, ko Latvijas futbolisti nepietiekami novērtē, ir kultūras nozīme: jāzina valoda un jābūt komunikablam. Valodas nezināšana bija viens no diviem iemesliem, kāpēc Burnley nepiedāvāja Mārcim Ošam līgumu, kad es viņam tur vasarā izkārtoju atrādīšanos,» pastāstīja Malnačs.