Lai gan atrodas pašvaldības, kas šādu duālo izglītību būtu gatavas finansēt no saviem līdzekļiem, centra direktors Kārlis Greiškalns apņēmies «stāvus, guļus vai kādā citā pozā» tam izcīnāt valsts budžeta naudu. Pašreiz tas nav iespējams, jo uz valsts finansējumu var pretendēt tikai tās izglītības iestādes, kurās paralēli profesionālajām iemaņām piedāvā arī vispārizglītojošo saturu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica teiktais centram lielas cerības nevieš - vienas iestādes dēļ finansēšanas kārtības noteikumus nemainīs.
Vidzemes Attīstības kompetences centrs izrēķinājis, ka vispārizglītojošajās skolās gadā mācībām atvēl 175 dienas. Brīvlaiks aizņem 100 dienu, brīvdienas nedēļas nogalēs - 70, savukārt svētku dienas - 20. Šo laiku varot izmantot profesionālās izglītības iegūšanai, lai 12. klasē skolēns saņemtu divus izglītības dokumentus. «Ar vispārējās izglītības atestātu viņš brauc uz galvaspilsētu vai ārzemēm un iestājas augstskolā. Ja viņam neizdodas iekļūt budžeta grupā, tad ar profesionālās izglītības dokumentu viņš var atrast darbu un pats apmaksāt studijas. Ja viņš netiek augstskolā, tad uzreiz iesaistās darba tirgū,» centra direktors izklāsta savu plānu. Viņš vairākkārt uzsver, ka ar šādu duālās izglītības programmu centrs jau patlaban īsteno mācību gada pagarināšanu, ko rosinājis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Jāpiemin, ka ministrs to gan pamatoja ar vajadzību izkliedēt skolēnu slodzi, ko duālās izglītības projekts neveicina.
Raivis paralēli mācībām Valmieras Valsts ģimnāzijas 10. klasē pērn rudenī sāka apgūt loģistikas darbinieka profesiju. «Mājasdarbi ir, bet neteiktu, ka to ir ļoti daudz. Mācības [centrā] notiek diezgan saspiesti, un uz vietas mums pasniedz ļoti daudz. Tā kā tas notiek brīvlaikos un pēc skolas, tad mums nav baigi jāsavieno mājasdarbi šeit ar otru skolu,» par mācību slodzi stāsta Raivis. Vaicāts par viņa vecāku izdevumiem šādas izglītības ieguvei, puisis saka, ka «iziet tik, cik ceļā». «Šobrīd mēs viņu mīlam un uzturam un gaidām, kad Ķīlis atbildēs uz savu lozungu - nauda seko,» pauž K. Greiškalns, kurš pirms desmit gadiem pats bijis izglītības un zinātnes ministrs. Vienas grupas (tajā ietilpst 10 audzēkņu) mācības izmaksā 5703,82 latus gadā.
K. Greiškalns ir pārliecināts, ka valsts finansējums centra izstrādātajai duālas izglītības programmai pienākas. Ierobežojums, ka uz finansējumu var pretendēt tikai gadījumā, ja mācību iestādē īsteno arī vispārizglītojošo saturu, esot jāatceļ. Vidusskolas mums izdos apliecinājumu, ka vispārizglītojošajos priekšmetos viss ir nokārtots. Ja kāds vārds likumā ir jāizmaina, tad priekš tam ir valdība un Saeima, kas to vārdu izmainīs. Tāda ir tā kārtība, par sevi pārliecināts ir centra direktors.
Izglītības iestāžu un pašvaldības pārstāvju seminārā pagājušajā trešdienā, kurā centrs prezentēja duālās izglītības projektu, K. Greiškalns ne reizi vien piesauca ministrijas valsts sekretāru M. Gruškevicu. Sarunā ar Dienu ministrijas pārstāvis pauž, ka šajā jautājumā nav ļoti iedziļinājies, tomēr vienas iestādes dēļ Ministru kabineta noteikumi nekad netiekot mainīti. Šī gada sākumā valdība atteica profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu biedrībai Vidzemes Attīstības centrs, kam patlaban ir biedrības statuss. Bez duālās izglītības projekta centrā tiek īstenotas neformālās, profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas.
Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija) pauda gatavību šādu izglītību apmaksāt no pašvaldības budžeta, jo centrs to piedāvā īstenot, arī braucot uz citām pilsētām, nevis tikai uz vietas Valmierā. Taču centra direktors atbildēja, ka uz pašvaldības pleciem to nedrīkst novelt, jo par profesionālo izglītību jāmaksā valstij. Patlaban K. Greiškalns gaida atbildi uz R. Ķīlim, labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (Vienotība) un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam izsūtītajām vēstulēm.