Drīzumā Saeima pārvēlēs Centrālo vēlēšanu komisiju, un var pieļaut, ka arī tāpēc CVK bija vēl grūtāk nerēķināties ar deputātu domām. CVK loceklis Pēteris Dzalbe, kurš pārstāv Augstāko tiesu, sēdē uzsvēra - CVK ir jābūt gatavai uzņemties atbildību par sekām, kas var rasties, paplašinot referenduma jautājumu.
CVK sēdē komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzsvēra, ka komisija ir saņēmusi ievērojamu skaitu priekšlikumu «no darba kolektīviem, partijām un arī nevalstiskajām organizācijām», kurās lūgts vēlēšanu zīmē ietvert skaidrojumu, par ko ir referendums, lai katrs varētu apzināties sava balsojuma sekas. Jāatgādina, ka pirms nedēļas A. Cimdars CVK sēdē teica, ka līdz šim referendumos balsošanas zīmē ir minēts tikai ierosinātā likumprojekta nosaukums, un aicināja šo juridiski korekto formu saglabāt arī šajā tautas nobalsošanā, ko komisija atbalstīja. Toreiz A. Cimdars vēl norādīja, ka daļēju skaidrojumu balsošanas zīmē nevar likt, jo to varēs uzskatīt par vēlētāju maldināšanu, ja nebūs atspoguļots arī pārējo grozījumu saturs.
Līdzīgi uzskata arī juristi. Vēl pirms CVK sēdes Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atzina - ja tautas nobalsošana notiek par ierosinātu likumprojektu, jautājumam referenduma zīmē ir jābūt konkrētam - vai jūs esat par likumprojekta pieņemšanu? Tāda ir bijusi līdzšinējā referendumu prakse. Taisnība ir arī tiem, kuri uzskata, ka vēlētājam ir jāsa-prot tautas nobalsošanas sekas un jāzina, par ko tā ir, piebilda G. Kusiņš. Taču, viņaprāt, likumprojekta saturam nevajadzētu būt ietvertam balsošanas zīmē. Informāciju par to var nosūtīt katram pilsonim vai katrai mājsaimniecībai. Par to var informēt arī, piemēram, skaidrojošos materiālos. Līdzīgu viedokli CVK sēdē izteica arī Saskaņas centra deleģētā pārstāve Elizabete Krivcova, kura pirms nedēļas pirmā ierosināja apsvērt iespēju nodrošināt balsstiesīgos pilsoņus ar informāciju par Satversmes grozījumu būtību, taču SC pārstāve pieļāva, ka tas var būt, piemēram, informatīvais plakāts balsošanas kabīnēs un citās visiem pieejamās vietās. CVK plāno sagatavot tādus plakātus, jo balsošanas zīmē nav visu piedāvāto grozījumu saturs. No šāda piedāvājuma komisija atteicās, jo tādā gadījumā mazāk informēti pilsoņi varētu sākt izteikt attieksmi par katru priekšlikumu atsevišķi.