Paredzēts veikt grozījumus arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas ļaus pirmo reizi pieķertam narkotisko vielu lietotājam izteikt brīdinājumu vai noteikt naudas sodu līdz 200 latiem un noteikt pienākumu atturēties no neatļautas narkotisko un psihotropo vielu lietošanas. Tādējādi arī Krimināllikumā vairs nebūs termina «atkārtota lietošana», bet tā vietā par pārkāpumu tiks uzskatīts tas, ka persona nepilda tai uzlikto pienākumu atturēties no narkotiku lietošanas.
Iepriekš TM vēlējās atkārtotu narkotisko vielu lietošanu dekriminalizēt, taču Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē pērn decembra beigās tika panākta vienošanās saglabāt kriminālatbildību par šo pārkāpumu. TM speciālisti uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt Krimināllikumā ietvertos noziedzīgo nodarījumu sastāvus, izslēdzot normas, kas paredz atbildību par nodarījumiem saistībā ar to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. TM uzskata, ka Krimināllikumā nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Pēc tās speciālistu domām, šādi nodarījumi ir jādekriminalizē, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma. Taču šādam viedoklim nepiekrīt Iekšlietu ministrijas (IeM) speciālisti.
Tādējādi abu ministriju vienošanās paredz aizstāt jēdzienu «atkārtota lietošana» ar «personai uzliktā pienākuma atturēties no narkotiku lietošanas nepildīšanu», informē IeM preses pārstāve Gunta Skrebele. Šī vienošanās pēc būtības atstāj spēkā kriminālatbildību par atkārtotu narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, norādīja G. Skrebele.
Viņa informēja, ka gadījumā, ja IeM un TM vienošanās kādā no likumprojektu virzības stadijām tiks pārkāpta un kāds no šo likumprojektu virzībā iesaistītajiem piedāvās dekriminalizēt narkotiku lietošanu, t. i., svītrot to no Krimināllikuma, paredzot to tikai APK, tad IeM izmantos visus tās rīcībā esošo procesuālos līdzekļus, lai šādi grozījumi netiktu pieņemti.
Tā kā izstrādātais projekts vēl būs jāskata valdības komitejā, valdībā un Saeimā, nav zināms, kad jaunais regulējums varētu stāties spēkā.
Iepriekš komentējot iespējamo šī nodarījuma dekriminalizāciju, specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurore Ērika Rudzīte atzina, ka to neatbalsta. Viņas kompetencē ir šķetināt tos noziegumus, kuri saistīti ar narkotiskām vielām. «Vairākkārt esmu saskārusies ar situāciju, ka narkotisko vielu lietotāji pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma saka man paldies par iespēju pavadīt vairākus mēnešus bez šīm vielām un kaut daļēji atbrīvoties no savas atkarības,» viņa stāsta un piebilst, ka tikai aptuveni 1% no narkomāniem paši apzinās savu atkarību, tās sekas un labprātīgi dodas ārstēties. Vārdu savienojums «pienākums atturēties» viņai izraisa smaidu.