Praktiskam rezultātam
«Vēlamies būt modernas medicīnas izglītības zīmols Ziemeļeiropā,» saka RSU rektors profesors Jānis Gardovskis un stāsta, ka augstskola bez pašmāju jauniešu piesaistes apņēmusies palielināt arī ārvalstu studentu skaitu un studentiem no Zviedrijas, Vācijas, Norvēģijas, Lielbritānijas un citām valstīm piepulcināt arī studējošos no Austrumiem un Tuvajiem Austrumiem. Lai šādu ieceri īstenotu, RSU piecu gadu laikā paredzēts medicīnas studijas būtiski modernizēt.
Medicīnisko izglītību RSU plānots pakāpeniski uzlabot tā, lai tā būtu maksimāli orientēta uz praktisku rezultātu. Jaunie mediķi turpmāk tikšot sagatavoti atbilstoši darba tirgum un veselības statistikas rādītājiem, galveno uzsvaru studiju procesā liekot uz cilvēka kā veseluma apgūšanu, norāda RSU. Tas nozīmē, ka lielākā uzmanība studijās tiks pievērsta tām slimībām, ar ko Latvijā slimo visvairāk, - sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām un infekciju slimībām, psihes slimībām un atkarībām, kā arī bērnu slimībām, ģimenes medicīnai un traumām. Iekļauties reālā darbā ar pacientiem klīnikās un slimnīcās studenti turpmāk varēs ne vairs tikai 4. kursā kā līdz šim, bet daudz agrāk. Bāzes priekšmeti, piemēram, anatomija, tiks apvienoti ar praksi klīnikās, plānots veidot jaunus mācību kursus, kā arī radīt jaunas katedras un apvienot vairākas jau esošās. Tradicionālās mācību metodes tiks papildinātas ar e-mācībām, un par studiju kvalitāti un jauninājumu ieviešanu regulāri tiks aptaujāti arī paši RSU studenti un absolventi.
Viens no būtiskākajiem jaunievedumiem RSU Medicīnas fakultātes studijās būs objektīvi strukturēts centralizēts pārbaudījums. Tā laikā studenti tiks pārbaudīti dažādās simulētās situācijās ar pacientiem, turklāt, piemēram, simulējot slimību simptomus, parādīsies arī pacienta emocijas. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu RSU arī tiks izveidots pirmais inovatīvo izglītības tehnoloģiju centrs Baltijā, kas medicīnas studijās ļaus izmantot jaunākās tehnoloģijas, modernas mulāžas un datorsimulācijas.
Mainās pati medicīna
Uzlabojumus studiju procesā iecerējusi arī LU Medicīnas fakultāte, ko tās dekāne I. Rumba-Rozenfelde dēvē par dinamiskāko augstskolā. Studijas šeit balstītas Skandināvijas valstu pieredzē, centrējot tās ap studentu, praktiskās nodarbības sākas jau 3. studiju semestrī, un īpaši fakultāte lepojas ar saviem mācībspēkiem, starp kuriem ir arī vieslektori no Zviedrijas, Vācijas un ASV. Jauns attīstības izrāviens gaidāms līdz ar jaunā Akadēmiskā centra izveidi Torņakalnā Rīgā. Tam LU jau piešķirti līdzekļi arī no ERAF, un jau pirmajā šī projekta īstenošanas kārtā tieši Medicīnas fakultāte tiks pie jaunas un mūsdienīgas ēkas un moderna tehniskā aprīkojuma.
Vajadzību pēc pārmaiņām izglītībā lielā mērā nosaka pašas medicīnas nozares straujā attīstība, uzsver I. Rumba-Rozenfelde. Agrāk katrai slimībai tika veidota unificēta ārstēšanas metodika, tagad medicīna kļūst personalizēta - katram pacientam tiek piemeklēta viņam atbilstošākā ārstēšanas taktika, integrējot medicīnu, tradicionālās eksaktās un dabaszinātnes - matemātiku, ķīmiju un bioloģiju -, kā arī modernākos inženierzinātņu sasniegumus, piemēram, nanotehnoloģijas u. c. «Tieši tāpēc par šādu starpdisciplināru pētījumu rašanās vietu visā pasaulē tiek uzskatītas lielās zinātniskās universitātes, kas jaunākos zinātniskos sasniegumus īsā laikā var iekļaut studiju procesā un ieviest praksē, veicinot ikvienas nozares attīstību. Latvijas gadījumā tā ir LU,» norāda I. Rumba-Rozenfelde.
Viens no svarīgākajiem LU mērķiem tuvākajiem desmit gadiem ir arī ārvalstu studējošo piesaiste, kas Medicīnas fakultātē līdz šim bijusi vissekmīgākā. Bez trešās pasaules valstu studentiem par medicīnas studijām Latvijā pēdējā laikā arvien vairāk sāk interesēties arī Eiropas pilsoņi un jaunieši no bijušās PSRS. Savukārt Latvijā, lai veicinātu jauniešu interesi un izpratni par medicīnu un lai viņus labāk sagatavotu studijām šajā jomā, LU Medicīnas fakultāte rudenī sāks bezmaksas nodarbības skolēniem Jauno mediķu skolā. Tiesa, lielās intereses dēļ visas vietas tajā jau aizpildītas.