Nav daudz valstu nedz Eiropā, nedz arī krietni tālāk, ar kurām dažādu iemeslu dēļ būtu izveidojušās tik labas attiecības kā ar Gruziju. Gan valdību, gan cilvēku ikdienas kontaktu līmenī. Tā ir saprašanās, ko nosaka līdzīgs skats uz daudzām svarīgām lietām abu valstu dzīvē. Un tā veidojusies pagājušajā XX gadsimtā, ko latvieši un gruzīni iesāka, atrodoties vienā valstī - Krievijas impērijā -, no kuras atbrīvojās tikai vienu desmitgadi pirms šī gadsimta beigām. Tikai tālākais bijis ārkārtīgi atšķirīgs, no vienas puses, it kā veiksmes stāsts (Latvijas gadījums), no otras - vienu vienīgu katastrofu virkne (Gruzijas gadījumā). Interesanti, ka līdzīgi pirmajam neatkarības laikam, kad jau pēc trim gadiem sarkanā Krievija okupēja neatkarīgo Dienvidkaukāza valsti, arī otrajā valstiskuma posmā nācies saskarties ar Krievijas militāro agresiju. Sākumā viss notika visai slēptā formā - separātiski noskaņotajās autonomijās darbojās krievu militārie padomnieki, bet tad jau no gruzīniem lielā mērā iztīrītā teritorijā šo darbu turpināja krievu «miera uzturēšanas» kontingents. Pasaule to visu, tagad jāatzīst, tomēr akceptēja. Arī vadošās demokrātijas, jo runāt atklāti un pārliecinoši par Maskavas agresiju dienvidu virzienā neviens tā arī necentās. Bet notikumi gāja savu ieplānoto ceļu, un izcēlās XXI gadsimtam «pārsteidzošs» karš. Te interesants ir Pola Goubla komentārs - Mihails Saakašvili esot rīkojies muļķīgi, bet Vladimirs Putins noziedzīgi. Tālāk amerikāņu eksperts secina, ka «diemžēl daudzās rietumvalstīs uzskata, ka muļķība ir lielāks noziegums, it īpaši šādas spēka nesamērības gadījumā. Un to mazākām valstīm der atcerēties».
Lai kādi arī būtu lielāko sabiedroto komentāri, atceroties piecu dienu karalaiku Tbilisi, atrodoties tur, bija prieks par premjerministra Ivara Godmaņa ierašanos kopā ar lietuviešu, igauņu, ukraiņu un poļu prezidentiem. Tieši tie bija to valstu līderi, kuriem, kā zināms, tika ieteikts paklusēt. Der atcerēties Saskaņas centra nostāju brīdī, kad Saeimā tika balsots par atbalstu Gruzijai, un vēlēšanu priekšvakarā padomāt, kāds ir saskaņiešu viedoklis ne vien par Gruzijas, bet arī Latvijas neatkarību. Latvijai turpmāk vēl aktīvāk vajadzētu atbalstīt Gruzijas ceļu uz NATO un ES, kā arī nostiprināt praktiskos kontaktus Kaukāzā, jo pašlaik tam ir labas iespējas.