Valdības sēdē otrdien NAP apspriešana ritēja raiti līdz brīdim, kad izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (RP) paziņoja, ka viņa klātneesošā kolēģa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadītā domubiedru grupa, kurā ir arī pats R. Ķīlis, sagatavojusi NAP vīziju Latvija 2020. gadā - zaļākā valsts pasaulē. Izglītības ministrs piedāvāja šo vīziju kā otru dokumentu līdzās NAP nodot sabiedriskajai apspriešanai, jo tā parādot orientieri, kādai nākotnē jābūt modernai Latvijai. «Zaļums nav tikai krāsa - tas ir dabiskums, radošums, tīrība,» stāstīja R. Ķīlis. Viņš savā pārliecībā nebija viens. Arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL!-TB/LNNK) atbalstīja šo vīziju, jo tā dodot saturu NAP vadmotīvam - ekonomikas izrāviens, par ko iepriekš viņa valdībā neesot balsojusi.
Bija iespaids, ka Reformu partija ar Visu Latvijai!-TB/LNNK atbalstu ir atradusi veidu, kā pozicionēt sevi vēlētāju acīs, jo pretējā gadījumā piedāvātās vīzijas idejas būtu iekļautas NAP sākotnējā redakcijā, ņemot vērā, ka tā tiek apspriesta jau kopš pavasara dažādās auditorijās - arī vairākos ministru semināros. Arī premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), kurš šo dokumentu izlasījis iepriekšējā vakarā, bija vairāki jautājumi, sākot ar interesi, vai tā saturā nav samanāmas pretrunas ar NAP noteiktajiem virzieniem. Premjers atgādināja, ka Jeila universitātes pētnieku noteiktajā vides performances indeksā Latvija jau ieņem ļoti augstu vietu. Vairākas lietas, pēc valdības vadītāja domām, būtu vērts izvērtēt, jo tagad Latvija, piemēram, iestājas par subsīdijām lauksaimniekiem, bet no vides aizsardzības viedokļa - jo mazāk subsīdiju, jo labāk videi. Premjers arī atgādināja, ka NAP jau ir vīzija un, viņaprāt, iesniegto piedāvājumu varētu izskatīt tikai kā atsevišķu priekšlikumu, tā idejas iekļaujot NAP. «Šis priekšlikums, protams, izcelsies citu priekšlikumu vidū,» piebilda V. Dombrovskis.
Aizsardzības ministram Artim Pabrikam (Vienotība), kurš R. Ķīļa prezentēto dokumentu redzot pirmo reizi, bija iespaids, ka valdība var sevi nostādīt muļķīgā situācijā. «Tur nav nekas slikts un nekas jauns, bet kā mēs varam virzīt divus dokumentus, kas nav salīdzināmi. Tāpēc mums ir jāpieņem lēmums, kas nepadara mūs smieklīgus,» teica A. Pabriks. Ministri piekrita, ka piedāvātā vīzija tiek uztverta kā viens no priekšlikumiem, par ko var diskutēt, bet Pārresoru koordinācijas centrs apņēmās to publicēt internetā (www.nap.lv) ar paskaidrojumiem tāpat kā NAP, par ko jau no šodienas visi iedzīvotāji varēs izteikties. E. Sprūdžs šonedēļ ir atvaļinājumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs Dienai paskaidroja, ka ministrijas pārstāvji NAP apriešanas gaitā iepriekš aicinājuši likt lielāku uzsvaru uz zaļo ekonomiku, bet nav sadzirdēti, tāpēc, lai tam pievērstu lielāku uzmanību, sagatavots atsevišķs piedāvājums. Zaļā ekonomika, viņaprāt, nav jāskata šauri tikai kontekstā ar dabas aizsardzību, bet jāuzlūko saistībā ar iespējām, kā tiek izmantoti dabas resursi, kas esot attieksmes jautājums.