I. Purgalis gan atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulveri, kas satur daudz fosfātu, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien ļāvis pasargāt jūru no piesārņojuma. «Mēs nevaram vairāk ņemt no jūras, lai vide nekļūst pārāk apdraudēta,» norāda PDF pārstāvis, atzīmējot, ka viena sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi. Tik plašas skābekļa bada zonas izveidojušās, jo lauksaimniecībā izmantotie fosfāti un nitrāti nonāk jūrā, kur ar tiem barojas aļģes. Tās strauji vairojas, sāk pūt un patērē tik daudz skābekļa, ka šādās zonās nekas vairs nevar dzīvot. «Tas ir ārkārtīgi biedējoši. Un slodzi uz jūru palielinām, līdz ar to mirušās zonas sāk pārņemt arī tās daļas, kuras vēl varētu izmantot un glābt,» atzīmē PDF pārstāvis.
Blakus lauksaimniecībai līdzīgu ietekmi uz jūru rada lopkopībā radies mēslojums. Baltijas jūrā tiek pārvadāti 15% no visas pasaules kravu, tāpēc jūrā ik gadu notiek ap 150 kuģu negadījumu, kuru rezultātā ūdenī nonāk naftas produkti. Šāda veida piesārņojums rodas arī no noplūdēm naftas platformās. Smago metālu koncentrācija Baltijas jūrā ir 20 reižu augstāka nekā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, norādīts PDF apkopotajā informācijā. Negatīvas sekas atstāj arī mēslošana pludmalē un kāpās, tomēr šādi atkritumi, lai arī ir redzamākie, nav tie bīstamākie.
Tāpat PDF un kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators, kurš sevi dēvē par Dzintaru Jūru, iecerējuši šovasar doties uz Latvijas reģioniem un pilsētām, arī pludmalēm un mūzikas festivāliem, lai stāstītu par Baltijas jūras problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem.
Kā liecina PDF un SEB bankas veiktā aptauja, aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ir aizdomājušies, ka viņu ikdienas paradumi iespaido jūras ekoloģisko stāvokli. 86% aptaujāto būtu gatavi mainīt ikdienas paradumus, lai mazinātu jūras piesārņojumu. Līdzīgi aptaujas rezultāti ir arī Igaunijā, savukārt Lietuvā aptaujāto iedzīvotāju attieksme ir nedaudz atšķirīga - teju ceturtdaļai aptaujāto tas ir vienaldzīgi.