Teju ikviens uzrunātais latgalietis zina stāstīt par kādu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skarto saimniecību vai ģimeni un sekām, ko sērga atstājusi. Vissmagāk ĀCM skāris tieši Baltkrievijas pierobežā esošo Krāslavas novadu. Šīs pašvaldības deputātei un lauksaimniecības koordinatorei Viktorijai Lenei (ZZS) vasara pagājusi, uzklausot izmisušus cilvēkus - gan lielsaimniekus, gan tos, kam aizgaldā turētās cūciņas nokaušana atņēmusi būtisku atspaidu pašiem savu gaļas krājumu veidā: «Iedzīvotāji nāca, prasīja, kāpēc dome neko nedara, kāpēc to pieļauj. Dažu fermu strādnieki pat pulcējās un aizšķērsoja ceļu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) transportam.»
Viens no skaudrākajiem stāstiem ir par kādu Krāslavas novada jaunsaimnieku. «25 gadus vecajam puisim nesen nomira tēvs, un viņš, tikko beidzis universitāti, uzņēmās vadīt visu lielo saimniecību - lai tikai nenāktos cilvēkiem uzteikt darbu. Taču ĀCM dēļ nācās iznīcināt gandrīz visas 200 cūkas, un saimnieka lēstie zaudējumi ir 72 tūkstoši eiro, turklāt jāatmaksā vēl divi kredīti. Puisis tagad cīnās, sitas, nepadodas - visu cieņu! Tikko PVD inspektori viņam pateikuši, ka pēc 40 dienām drīkstēs atkal sākt audzēt cūkas! Vai tā nav ņirgāšanās? Kas šādā situācijā saimniekam dos aizdevumu jaunu sivēnu iegādei?» sašutusi ir V. Lene.
Pats jaunsaimnieks runāt nepiekrīt: «Kur žurnālisti bija tad, kad viss sākās, kad vēl varēja ko mainīt?» Savukārt V. Lene pauž neizpratni, kāpēc «reāli kvalitatīvu cūkgaļu» vajadzēja sadedzināt, kā to lika PVD: «Ja cilvēku veselībai gaļa nebija bīstama, vai no tās nevarēja pagatavot, piemēram, konservus? Konkrētajā saimniecībā tika iznīcinātas 20 tonnas!» Pikta ir arī Robežnieku, Indras un Piedrujas pagasta pārvalžu vadītāja Ērika Gabrusāne: «Mūsu puses saimniecībās cilvēki sabijās no PVD draudiem un izkāva daudzus desmitus veselu cūku, pretī saņemot smieklīgas kompensācijas. Kas ir 1,10 eiro par kilogramu gaļas - ne mākslīgi uzblīdinātas atšķirībā no lielajām fermām, bet kvalitatīvas? Daži, kuri iespītējās un veselās cūkas neizkāva, tagad ir ieguvēji, jo nu PVD savus draudus mīkstinājis. Tā visa ir politiska afēra, lai Latgale panīktu! Taču mēs nepadosimies!» Līdzīgās domās ir arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS): «Tā ir Eiropas Savienības (ES) un arī Latvijas lielo cūkaudzētāju sazvērestība. Mazās Latgales saimniecības viņiem bija kā dadzis acī, jo ar pašu audzēto gaļu baroja savas ģimenes, radus, kaimiņus, kas līdz ar to citu nepirka. Viņu ražojums arī smaržoja un garšoja citādi.»
Apbērē pustūkstoti
Pievakarē, kad Diena ierodas pie Ludzas novadā lielākās cūku fermas Cirmas bekons vārtiem, cits pēc cita pa tiem iziet melni nostrādājušies strādnieki. Šķērsojuši dezinfekcijas paklājus, runāt piekrīt vien daži, un arī viņi vārdos ir skopi: «Viss ir baisi, man te maz atlicis strādāt - ko vēl lai saka?» Kāds kungs labākajos gados, iestumjot savu mopēdu, noteic: «Uz šīs fermas turas viss mūsu ciemats, bet daudzi jau atlaisti. Ko tām ģimenēm ēst, kā izskolot bērnus?» SIA Cirmas bekons valdes priekšsēdētājs Oskars Liepiņš atklāj, ka viņa kompleksā ĀCM netika konstatēts, taču tik un tā nācās izkaut pustūkstoti sivēnmāšu: «Eiropas regula aizliedza pārdot sivēnus uz Poliju, kas bija mūsu lielākais noieta tirgus. Lai gan Polijas PVD uzskata, ka viss kārtībā un gaļa ir droša, biznesa partneriem to izskaidrot ir grūti, viņi atsakās pirkt. Līdz ar to nav kur likt sivēnus - kūtis ir tik lielas, cik ir, un vairāk uzturēt un nobarot nevaram. Audzētavā atstājām 700 sivēnmātes un šobrīd produkciju realizējam tikai vietējā tirgū.» Valdības solītās kompensācijas par nokautajām sivēnmātēm vēl neesot saņemtas, un saimnieks izvairās spriest par to apmēra taisnīgumu, tikai piebilst: «Uzņēmumu neglābj, bet pārstrukturizēties ļauj.» Jautāts, vai nav apsvēris domu biznesu diferencēt, O. Liepiņš atklāj, ka mēģināšot iet vēl tālāk un pārorientēties pavisam - uz liellopu vai putnu audzēšanu: «Cūkkopība ir specifiska nozare, visā ES ir tā - ja audzē cūkas, tad ne uz ko citu nespecializējas, izņemot vienīgi graudus.»
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece norāda, ka nozare šobrīd tiekot «sista» no visām pusēm: «To vājinājis ne tikai mēris, bet arī Krievijas noteiktais embargo, taču par to neviens nerunā, jo cūkgaļu pa taisno uz Krieviju nevedām. Aptuveni 20 procentu Latvijā audzētās cūkgaļas eksportēja uz Poliju, Lietuvu, no kurienes tā nonāca Krievijā desu un citu izstrādājumu veidā. Situāciju vēl skaudrāku dara tas, ka atlikumi paliek arī citās dalībvalstīs, Eiropas iekšējā tirgū, līdz ar to lēta cūkgaļa tagad no Vācijas, Polijas, Lietuvas veļas uz Latviju. Cena krīt dramatiski - aptuveni par desmit centiem nedēļā - un kropļo konkurenci. Situācija pašmāju cūkaudzētājiem arvien pasliktinās.»
Mēris ļauj padzīvot zaļi
Kamēr Latgales puses uzņēmēji skaita cūku mēra sērgas radītos zaudējumus un desmitiem ģimeņu nonākušas izmisumā pēkšņā bezdarba dēļ vai tāpēc, ka nebūs ko likt galdā vai vest uz tirgu pārdošanai, kādam ĀCM bijis ienesīgs rūpals. Pirmkārt - veterināro zāļu lieltirgotavām, kur PVD ieteicis pirkt dezinfekcijas līdzekļus. Kāds cūkkopis pastāstīja, ka par litru īpašā šķidruma nācies šķirties aptuveni no 40 eiro. Otrs ieguvējs ĀCM sāgā bijis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior - dati rāda, ka šovasar par laboratorisko izmeklējumu veikšanu, lai noteiktu ĀCM vīrusa klātbūtni, Bior saņēmis vairāk nekā trešdaļu miljona eiro. Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta speciāliste Linda Gurecka skaidro - to, ka laboratoriskos izmeklējumus valsts uzraudzības un kontroles ietvaros veic tieši Bior, nosakot likums.
Taču lielākā laime nelaimē ĀCM dēļ tikusi tieši PVD. No pašas iestādes regulāri izplatītajiem paziņojumiem var secināt, ka tās inspektori šovasar sasnieguši līdz šim nepieredzētu darba produktivitāti. Piemēram, jūlijā divdesmit dienu laikā inspektori Latgalē esot pārbaudījuši 4553 mājas, asins paraugus laboratoriskai izmeklēšanai noņemot 1662 cūkām. Kā iestādei, kura regulāri sūdzas par cilvēku resursu trūkumu, piemēram, lai pārbaudītu pārtikas produktu izcelsmi Rīgas Centrāltirgū, Latgalē izdevies uzņemt tādus apgriezienus? Turklāt abās Latgales pārvaldēs strādā kopumā tikai 55 inspektori. PVD pārstāve Anna Joffe skaidro, ka viņiem palīgā steigušies inspektori no visas Latvijas, izveidotas 15 ekipāžas un daudziem PVD darbiniekiem vasarā atvaļinājums gājis secen: «Inspektori specapģērbā strādāja plus 30 grādos, taču tāda ir veterinārārstu, kuri ir arī dienesta inspektori, misija.»
Viņa gan neatklāj, ka ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) gādību tika pieņemts lēmums no 1. oktobra PVD izveidot 20 jaunas inspektora amata vietas, nedz arī to, ka ĀCM bijis par ieganstu, lai iestādei iegādātos 20 papildu transportlīdzekļu, «jo neplānoti lielā nobraukuma dēļ strauji tuvojas beigām nomāto automašīnu nobraukuma limits», kā lasāms J. Dūklava parakstītajā ziņojumā valdībai. Turpat rodams izskaidrojums PVD ierēdņu motivācijai strādāt ar pilnu atdevi - viņiem par 20 procentiem palielināts atalgojums, un šim mērķim jau piešķirti papildu 176 tūkstoši eiro. Jaunu amatu izveidei un uzturēšanai ĀCM dēļ šogad tērēs teju 100 tūkstošus eiro, nākamajos trīs gados - kopumā vairāk nekā miljonu eiro. Automašīnas iecerēts pirkt par 15 tūkstošiem eiro gabalā, vēl 1300 eiro gadā atvēlot katras uzturēšanai. Ar valdības rīkojumu septembra sākumā visas ZM pieprasītās summas piešķirtas, tas nozīmē, ka Āfrikas cūku mēris šogad PVD budžetā papildus ienesis vairāk nekā pusmiljonu eiro un katru nākamo gadu to papildinās vēl par 1,3 miljoniem eiro.
Apgarotie lieldraugi no Rīgas
Interesants ir fakts, ka daži Krāslavas novada cūkkopji mēģinājuši veikt neatkarīgas analīzes, taču tas neesot izdevies. Ē. Gabrusāne atklāj, ka vienai cūkai kādā Robežnieku pagasta saimniecībā PVD inspektori aiz pārpratuma, pašiem nezinot, analīzes paņēmuši divreiz - pirmo reizi tās uzrādījušas ĀCM infekcijas klātbūtni, otrreiz - vairs ne. Novados, kur ĀCM dēļ šovasar tika atcelta lielākā daļa plānoto pasākumu, cilvēki pauž neizpratni, kāpēc tomēr notika Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā, lai gan arī šis pagasts tobrīd bija iekļauts karantīnas zonā. Daudzi uzskata, ka rīkojums neatcelt svētkus Aglonā nācis tieši no politiķiem, kuri nav bijuši ar mieru laupīt sev iespēju priekšvēlēšanu maratonā uzmirdzēt dievišķā godībā Latgalē.
Krāslavas novada domes vadītājs Gunārs Upenieks (ZZS) saka: «Klīst pie mums dažādas runas, sazvērestības teorijas, bet tām ir arī pamats. Jautājums - zinot, ka Baltkrievijā ir ĀCM, cik sagatavoti tam bijām Latvijā? Uz visu valsti ir tikai viena dzīvnieku dedzināšanas mašīna! Kataklizmas pilnbriedā trūka konteineru nokauto dzīvnieku uzglabāšanai, daudzi esošie bija cauri. Tur karstumā līķi puva vairākas dienas, pēc tam pašu strādniekiem tos nācās stiept dedzināt. Divu banku glābšanai naudu atrada, bet vēl pāris dedzināšanas mašīnām ne.»