Ja uzdodat jautājumu par Parex bankas pārdošanu kā tās pārstāvim, tad banka, protams, nevar komentēt akcionāru kompetences jautājumu. Mana personīgā eksperta pieredze, ilgus gadus strādājot dažādu valstu finanšu sektoros un šobrīd, strādājot Īrijas Centrālajā bankā ar globālās finanšu krīzes radīto dramatisko seku novēršanas jautājumiem, liecina, ka aktīvu piespiedu pārdošana nav vēlama, ja investors vai aktīvu īpašnieks var gaidīt ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Problemātisko aktīvu pircēji parasti gatavi iegādāties īpašumus tikai par ļoti zemām cenām, lai pēcāk gūtu peļņu. Nesalīdzināmi izdevīgāk ir saprātīgā laika posmā - līdz tirgus atlabšanai - un stingrā valsts uzraudzībā ļaut bankai strādāt ar problemātiskajiem kredītiem un meklēt kopīgus risinājumus ar kredītņēmējiem. To skaidri parāda, piemēram, Īrijas pieredze.
Ja Parex nepārdod šobrīd, kāds būtu piemērotākais risinājums maksimālai aktīvu atgūšanai? Cik ilgā laikā tas varētu notikt?
Optimālākais risinājums ir turpināt strādāt pēc valdības pieaicinātā konsultanta Nomura izstrādātā plāna, kuru apstiprināja gan Latvijas valdība, gan EK. Tas nodrošinās maksimāli iespējamu valsts ieguldījumu atgūšanu septiņos gados, tādējādi izvairoties no piespiedu pārdošanas darījumiem. Mūsu darbības fokuss ir ļoti konkrēts: kredītu restrukturizācija, parādu piedziņa un pārņemto īpašumu pārvaldīšana, lai labvēlīgā tirgus situācijā tos izdevīgi pārdotu. Sekmīgi pārvaldot pārņemtos nekustamos īpašumus un tos piedāvājot tirgū piemērotā laikā, mēs sasniegsim labus rezultātus. Jāapzinās, ka Parex bankas darbības rezultāti lielā mērā atkarīgi ne tikai no tās vadības un darbinieku komandas darba, bet arī no ārējiem apstākļiem.
Komentējot bankas restrukturizācijas plānu, premjers janvārī norādīja, ka «šis plāns paredz ne tikai norēķināties ar sindicētā aizdevuma devējiem, bet arī atgūt valsts ieguldītos līdzekļus kopumā». Cik reāli ir izpildāms šāds uzdevums?
Latvijas valdība ir izvēlējusies pareizo pieeju Parex bankas problēmu risināšanā, veicot strukturētu uzraudzību un nosakot saprātīgu laika grafiku. Strādājot pie slikto aizdevumu restrukturizācijas, tiks iegūts laiks, kas nepieciešams, lai nekustamo īpašumu tirgus atlabtu. SVF/ES apstiprinātā programma jau tagad Latvijai palīdz sakārtot valsts fiskālo politiku, un jau tagad ir saskatāma ekonomiskā izaugsme. Tas uzlabo Parex bankas izredzes atgūt līdzekļus no problemātiskajiem aizdevumiem un nokārtot saistības pret Valsts kasi. Parex bankai ir noteikti ambiciozi mērķi, un viens no tiem - sindicētā kredīta atdošana bez valsts atbalsta ir ļoti liels izaicinājums. Protams, lai iegūtu nepieciešamo summu, banka varētu īstenot masveidīgu nekustamo īpašumu pārdošanu, tomēr tas būtu populistisks lēmums un īstermiņa darbības stratēģija - pārsvarā pārņemto nekustamo īpašumu cena šobrīd ir daudzkārt zemāka par to nākotnes potenciālu. Līdz šim bankas atgūtie līdzekļi faktiski ir iegūti bez jebkādiem piespiedu pārdošanas darījumiem.
Vai Parex pašreizējā valde un padome ir kādā īpašā veidā atbrīvota no atbildības par tās lēmumiem? Ņemot vērā, ka daļu lēmumu pieņem valdība.
Bankas padome un valde ir pilnībā atbildīga par visiem pieņemtajiem lēmumiem un līdz ar to arī rīcību, ko tās veikušas Parex bankas darbības nodrošināšanai un aktīvu sekmīgai pārvaldei.
Maijā bankai jāatmaksā sindicētais kredīts 163 miljonu latu apmērā, - vai šo summu pilnībā/daļēji plānots atmaksāt vai refinansēt?
Sindicētā kredīta atmaksa ir milzīgs izaicinājums, tomēr es ļoti ceru, ka mums šo uzdevumu izdosies paveikt. Līdz šim brīdim banka kopumā akumulējusi vairāk nekā 80 miljonus latu, mums ir izstrādāti vairāki sindikāta atdošanas plāni. Neviens no tiem neparedz kredīta neatmaksu. Parex bankai izdevies noslēgt vairākus apjomīgus kredītu restrukturizācijas darījumus, kuri jau ģenerē ievērojamu naudas plūsmu.
Vai ikdienas darbā izjūtat kādu pretdarbību tām iecerēm un plāniem, kas jāveic maksimālai līdzekļu atgūšanai valstij?
Pēdējā laikā banka aizvien biežāk sastopas ar dažādu Latvijas un ārvalstu personu izteikti uzstājīgu vēlmi iegūt bankas aktīvus par acīmredzami pazeminātu vērtību. Tas skaidrojams ar pasaulē pieaugošo investoru interesi par slikto kredītu iegādi par neadekvāti zemu cenu. Regulāri saskaramies ar atsevišķu klientu un ieinteresēto personu centieniem tīši mazināt par labu bankai ieķīlāto aktīvu vērtību un arī vēlmi slēpt savu patieso finanšu stāvokli. Man šķiet netaisnīgi, ka jaunajai Parex bankas vadībai, kas kopš 2010. gada 2. augusta ir uzņēmusies neapskaužamo uzdevumu no problemātiskajiem aizdevumiem un parādniekiem atgūt pēc iespējas vairāk valsts ieguldīto līdzekļu, pastāvīgi nākas uzklausīt dažu «ekspertu» kritiskās piezīmes. Noderīgāk būtu, ja šie komentētāji pievērstu uzmanību tām personām, kas gadu gaitā ar nesaimniecisku bankas vadību un likumsakarīgu tās sabrukumu valstij radīja šīs problēmas.