Notikušā epicentrs ir pērn 15. decembrī Rīgas brīvostas valdes atbalstītais līgums ar firmu Baltic Infrastructure Development par 166 hektāru lielu Spilves pļavu iznomāšanu. Kā ziņoja raidījums De facto, aiz firmas īpašnieku Singapūrā reģistrētās kompānijas stāv arī pats Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Pret šo līgumu bija balsojuši divi ostas valdes locekļi - O. Pulks (Vienotība) un Juris Vaskāns, pārējie, ieskaitot Rīgas pašvaldības pārstāvjus, V. Silenieku un otro Vienotības valdes locekli ostā Ēriku Škaparu, bija «par». Visi apgalvo, ka par L. Loginova esamību firmā neko nebija zinājuši. Rīgas vicemērs, ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks savukārt norādījis, ka šis zemes gabals nav vērtīgs un radījis ostai tikai izdevumus.
Vēršas pret Silenieku
Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP), kurš otrdien valdībā iniciēja V. Silenieka atbrīvošanu, Dienai skaidroja, ka «turpmākā sadarbība neizdosies, jo man caur savu pārstāvi ir jāaizstāv valsts intereses» un ar V. Silenieku viņam esot atšķirīgs viedoklis par to, «kas ir ētiski un sabiedrībai saprotami». Neoficiāli zināms, ka E. Sprūdžs jau vairākus mēnešus vēlējies tikt vaļā no V. Silenieka, sūdzoties, ka nevar no viņa saņemt informāciju par ostā notiekošo. Tiesa, pastāvošo kārtību ostas valdē līdz šim nav vēlējusies mainīt Vienotība, cenšoties ar V. Silenieka atrašanos amatā saglabāt labas attiecības ar ZZS. Pats V. Silenieks par šādu E. Sprūdža rīcību nebija pārsteigts: «Tas bija tikai laika jautājums.» V. Silenieks, būdams Rīgas brīvostas valdes loceklis, 2010. gadā no ostas saņēma aptuveni Ls 2750 mēnesī.
ZZS pārstāvja vietā otrdien ostas valdē uz karstām pēdām iecelta jauna valdes locekle - E. Sprūdža biroja darbiniece, ZRP biedre, zvērināta advokāte Inga Antāne, kura strādājusi juridisko biroju apvienībā Triniti. Zīmīgi, ka šis advokātu birojs aizstāvējis Vācijas uzņēmumu Josef Mￃﾶbius Bau-Aktiengesellschaft strīdā par zaudējumu Rīgas brīvostas rīkotajā konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā. I. Antāne savā advokāta dosjē norādījusi, ka specializējusies farmācijas un pacientu tiesībās, kā arī starptautiskajās privāttiesībās un Eiropas maksātnespējas jautājumos.
E. Sprūdžu šie apstākļi nemulsina - I. Antāne esot izvēlēta starp 200 kandidātiem, un viņš norāda, ka neredz arī interešu konfliktu - ar Krievu salu birojā nodarbojušies citi juristi. Pati I. Antāne, jautāta, cik labi orientējas ostu jautājumos, žurnālistiem atteikusi, ka valdes locekļiem jau «nav jākrauj». Kā savus plusus viņa min juridisko un stratēģisko izpratni. Viņa pabeigusi Humbolta universitāti Berlīnē, kur 2007. gadā ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs.
Atšķirībā no E. Sprūdža Vienotība uz Finanšu ministrijas (FM) pārstāvja ostas valdē Ē. Škapara jāvārdu nomas līgumam nav reaģējusi ar kādu soda mēru. Kā žurnālistiem skaidroja premjers Valdis Dombrovskis, FM viņam uzticoties un viņš balsojis «par», jo neesot zinājis par L. Loginova «faktoru». Šodien paredzēta ostas valdes ārkārtas sēde, kurā par šo jautājumu tiks lemts atkārtoti, un Ē. Škapars viedokli jau esot mainījis.
Vēršas pret Pulku
Tiesa, otrdien pēcpusdienā Vienotībai pārsteigumu sagādāja cits ZRP virzītais ekonomikas ministrs - Daniels Pavļuts, paziņojot, ka «nav gatavs turpmāk uzņemties atbildību par esošā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvja Rīgas brīvostā darbību», t. i., O. Pulku. Kā skaidro EM, viņš nomas līguma jautājumā bijis noskaņots balsot «par» un pēc ministrijas mutiskā rīkojuma balsot «pret» vēl izteicis neapmierinātību.
O. Pulks gan par to pauda neizpratni. «Man nav ko komentēt, jo arī bez tā visa nebūtu šādu lēmumu atbalstījis. Man ministrs neko tādu nav teicis,» sacīja valdes loceklis. Par viņa tālāko atrašanos ostas valdē lēmuma pagaidām nav. EM sola aicināt «koalīcijas partnerus vienoties par ātru risinājumu».
ZRP Rīgas brīvostas valdes sturmēšanu gan nevarētu uzskatīt par stihisku pasākumu. Partijas pārstāvji jau labu laiku publiski kritizē Latvijas ostu pārvaldības modeli, uzskatot, ka ostas var nopelnīt vairāk nekā līdz šim. Zatleristu rīcību triecientempā gan apturējis pie nevienas partijas nepiederošais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš par šiem jautājumiem izveidojis darba grupu.
E. Sprūdžs, jautāts, vai tagad viņš neplāno rosināt izvērtēt arī paša L. Loginova atrašanos amatā, pārliecinoši atbildēja: «Viennozīmīgi.» Likums gan nosaka, ka, lai arī par pārvaldnieku lemj ostas valde, atbrīvošanas lēmumam nepieciešams saskaņojums arī ar satiksmes ministru.