Divi izglītības zaķi
Loģiskā ķēde sākās vidusskolā - Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā Kasparam bija aizrautīgs biznesa pamatu skolotājs Juris Bērziņš. Interesi par starptautisko virzienu savukārt radīja apmaiņas mācību gads Dānijā. Pēc 12. klases Kaspars kopā ar pāris klasesbiedriem iestājās LU, lai studētu starptautiskās ekonomiskās attiecības. «Mēs gan arī apsvērām domu kļūt par lidotājiem, braucām uz Gaisa spēkiem. Tomēr tas likās pārāk nereāli,» Kaspars stāsta.
Ticis līdz 3. kursam (pa vidu arī paņemot pārtraukumu, lai pastrādātu dārzniecībā Dānijā), Kaspars paralēli iestājās arī LU juristos. Abas jomas, viņaprāt, viena otru lieliski papildina. Patlaban šo izglītību kombinēšana jau veidojas par zināmu standartu, taču tolaik tā vēl nebija īpaši izplatīta. «Bija grūti, bet interesanti, daudz kas likās paceļams. Galvenais - lai būtu pietiekama motivācija.» Kaspars teic, ka viņam vienmēr veicies ar to, ka blakus gadījušies motivēti, uz sasniegumiem vērsti cilvēki, bez kuru klātbūtnes vienam kaut ko paveikt būtu bijis stipri grūtāk. Šoreiz tādi bija vēl divi studiju biedri.
Pieradušam pie dubulto studiju lielās slodzes, pēc viena diploma iegūšanas Kasparam parādījās brīvais laiks, un viņš nolēma sākt strādāt - arī tāpēc, lai labāk saprastu augstskolā apgūstamo tieslietu teoriju. Kaspars kļuva par juristu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmumā Bērziņš Investment, kas apsaimniekoja padsmit māju Rīgas centrā un būvēja biroju ēkas. Kolektīvs bija mazs, bet uzticētā atbildība liela - Kasparu pat iecēla viena uzņēmuma valdē, par ko, juzdamies nedroši, viņš vēl brauca konsultēties pie sava bijušā ekonomikas skolotāja Cēsīs. Taču iejusties komandā un pienākumos, kas saistījās ne tikai ar jurisprudenci vien, Kasparam izdevās ātri. Šo periodu viņš sauc par fantastisku. Arī te sastapis mērķtiecīgus cilvēkus, kas visu dzīvē sasnieguši no nulles.
Atkāpe paša firmā
Ar kādas ēkas potenciālo pircēju reiz izraisījušās karstas diskusijas par darījuma gaidāmo norisi un nodokļu sekām. Lai atšķirīgos viedokļus ievirzītu kopīgā gultnē, tika pieaicināts Deloitte konsultants (starp citu - nākamais Kaspara boss), kas 15-20 minūtēs visu salika pa plauktiem. «Pateica - jums abiem ir taisnība, tikai jūs to bildi nepārskatāt līdz galam. Tad arī sāku aizdomāties - varbūt savu dubulto izglītību varu lietderīgāk izmantot konsultāciju biznesā?» Kaspars stāsta.
Lai gan darbs Deloitte Latvia licies ļoti augsts plaukts, Kaspars tomēr konkursu izturēja un nodokļu konsultanta amatu ieguva. «Faktiski sāku atkal no apakšas, jo man nebija pieredzes nodokļu jomā. Toties darbs ļāva apvienot abas iegūtās izglītības un starptautisko piesitienu, uz ko arī biju cerējis.»
Kaspars neslēpj, ka viņa mērķis bija ātrāk «sagremot» nodokļu konsultāciju biznesa pamatus, lai pēc tam iesaistītos plašāka atvēziena procesos. Iespēju, kā līdz šim līmenim tikt straujāk, Kaspars drīz vien saskatīja savas paša konsultāciju firmas dibināšanā. Tas palīdzēja uzkrāt praktisko pieredzi, tomēr pēc diviem gadiem viņš atgriezās Deloitte Latvia - nu jau kā nodokļu menedžeris. «Ejot prom, man ar kolēģiem palika ļoti labas attiecības, viņi atbalstīja manu lēmumu, bet jau tad teica, ka gaidīs atpakaļ,» Kaspars saka. Atgriezties algotā darbā pamudināja gan viņam piedāvātā menedžera vakance, kura solīja darbu pie projektiem, kas aptver visus četrus Deloitte darbības virzienus (audits, nodokļi, juridiskā prakse, finanšu konsultācijas), gan tas, ka jāstrādā lielā starpdisciplinārā komandā, ar kuru kopā var kalnus gāzt.
Tikpat grūti, cik sportā
Kaspars uzskata, ka lielākais pluss viņa pašreizējā darbā ir iespēja izmantot visu, ko viņš ir mācījies un zina, kā arī paplašināt redzesloku, jo risināmo jautājums spektrs un arī ģeogrāfija (Deloitte konsultē globālā mērogā) ir ļoti plaši. Šobrīd Kaspars ar kolēģiem strādā pie vairākiem valstiski svarīgiem projektiem un par vienīgo grūtumu darbā sauc to, ka ik dienas jābraukā no mājām Siguldā uz Rīgu un atpakaļ. «Ja teikšu, ka darbā nav mīnusu, jūs neticēsiet. Bet tas ir kā sportā: tur arī treniņš ir grūts, bet tā jau ir tā bauda - izdarīt kaut ko grūtu, kaut ko sasniegt. Es tiešām ticu, ka ir jāvar ik rītu braukt uz darbu ar prieku, citādi nav jēgas,» Kaspars saka un sagaida, ka viņu Deloitte gaida vēl ne viena vien pārvarama latiņa.
Savukārt no darba brīvajā laikā Kaspars darbojas studentu korporācijā Lettgallia un Taurenes pamatskolas atbalsta fondā, kur ir viens no dibinātājiem. Viņš pats šo skolu pabeidzis un nu kopā ar citiem absolventiem sponsorē balvas sekmīgākajiem skolēniem, palaikam iegādājas skolai grāmatas un tehniku, bet nesen dabūjuši gatavu arī projektu par Eiropas līdzfinansējumu tautastērpu iegādei skolas dejotājiem.