Apkopojot izglītības pārvalžu Dienai sniegto informāciju, var secināt, ka pārmaiņu skolu tīklā un arī krasā izglītības finansējuma samazinājuma rezultāts ir - darbu zaudējuši vismaz 1830 pedagogu. Visvairāk darbu nācās pamest Rīgā (303 pedagogi), Rēzeknes novadā (161) un Daugavpilī (150). Daļu pedagogu nācies atlaist, lai izpildītu prasību palielināt skolotāju un skolēnu skaita attiecību, bet daudzi aizgājuši paši. Rīgas 9.vakara (maiņu) vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Vita Panfilova, kura strādāt šajā skolā sāka pēc Rīgas 20.vidusskolas slēgšanas, stāsta, ka daži viņas kolēģi, kam piedāvāts darbs šajā skolā, izlēma - labāk stāties bezdarbniekos nekā saņemt 180 latu algu. Šī skola ir veiksmīgs piemērs. Tajā lielākajai daļai skolotāju piedāvāts darbs, turklāt ir iespēja strādāt tajā pašā skolas ēkā - uz to tagad pārvākusies 9.vakara (maiņu) vidusskola. Tās direktore Ilze Dupate stāsta, ka daži skolotāji pat ir ieguvēji, jo viņu slodze ir lielāka, nekā būtu, ja šīs pārmaiņas nebūtu notikušas.
Bēdīgāka situācija ir laukos, kur iespējas atrast darbu ir minimālas. Vairāki pedagogi norāda, ka grasās doties strādāt uz ārzemēm, daži izlēmuši izmantot šo laiku, lai izglītotos. Piemēram, likvidētās Ventspils novada Usmas pamatskolas vēstures skolotāja Eva Dermaka šogad sākusi studijas doktorantūrā. Krāslavas novada likvidētās Piedrujas pamatskolas sākumskolas skolotāja Ņina Vasiļjeva vēlas izglītoties, tāpēc paralēli darba meklējumiem pieteikusies angļu valodas kursos.
Skolotāju izredzes atrast darbu apgrūtina tas, ka viņi ziņu par darba zaudējumu saņēma vēlu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Astrīda Harbaceviča uzsver, ka viņiem par to bija jābūt informētiem maijā. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro stāsta, ka skolotājiem ir iespējas strādāt arī citās profesijās. Piemēram, vizuālās mākslas skolotājs varētu pārkvalificēties par datorgrafiķi, līdzīgas iespējas varot atrast arī citos priekšmetos, tiesa, krīzes laikā darba tirgus nav iespējām pārbagāts. Izglītības un zinātnes ministrijas solījums, ka darbu zaudējušie pedagogi saņems ES fondu mērķstipendijas un iespējas pārkvalificēties, ir izrādījies nepatiess. Uz šo naudu var pretendēt tikai strādājošie pedagogi ar mazām slodzēm. Ministres pārstāve Agnese Korbe skaidro, ka normatīvu saskaņošanas procesā saņemti Finanšu ministrijas iebildumi, ka tā pārklāsies ministriju kompetences. Tāpēc par darbu zaudējušajiem pedagogiem atbildot Labklājības ministrija, kas var piedāvāt tādas pašas iespējas kā citiem bezdarbniekiem.