Cenu samazināšana svarīgām precēm ir veca kā pasaule. Nu labi - veca kā Latvijas Republika vismaz otrās neatkarības posmā. Kaismīgi politiķi - gan no pajoliņu, gan pragmatiķu ģintīm uztur spēkā šo lozungu. Kaut kas līdzīgu komunisma uzcelšanai. Tomēr atšķirībā no pēdējā, kam beigu beigās neviens, ieskaitot mumificēto politbiroju, vairs neticēja, samazinātam PVN pārtikai vēl arvien tic. Tomēr ticības līmenis nepatīkami sarūk, kas īpaši pirms vēlēšanām nav laba zīme. Ir jau arī tā, ka idejas uzturētāji lieto gauži primitīvas metodes. Lūk, iepriekšējās nedēļas nogalē parādījās ziņa, ka Saeimas iesniegumu komisija «varētu izvērtēt uzdot valdībai izvērtēt» PVN likmes samazinājumu pārtikai. Identiska ziņa ir parādījusies gandrīz precīzi pirms mēneša un diviem. Žilbinoša stabilitāte. Visticamāk, tas attiecas uz parakstu vākšanu, kuru kvēlais Latvijas patriots Normunds Grostiņš un draugi sāka 2012. gadā. Visticamāk. Jo, kā minējām, kaut kāda pārtikas cenu mazināšana fonā skanējusi visu laiku.
Piekritēju argumenti labi zināmi. Interesantāki šķiet oponentu viedokļi. Lūk, Finanšu ministrija pētījusi situāciju Meksikā un Čehijā. Atrasts, ka mazturīgie iegūšot vismazāk. Īstie vinnētāji būs tirgotāji un bagātie. Viņi vairāk ēd, līdz ar ko loģiski vairāk iegūs, ēdīs vēl vairāk, aptaukosies… ai, nav ko tālāk ritināt šo bēdu stāstu. Citā pētījumā (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola) aprādīts, ka cilvēks ir viens liels grēka gabals. Ja viņam paliks pāri ēšanas nauda, tad pirkšot kā reiz tos visneveselīgākos produktus. Varētu sist pa nagiem ar kādu veselīgu akcīzes nodokli, bet atkal ķēpāšanās ar administrēšanu un blēžu tvarstīšanu.
Protams, ka pētījumi nosauc un pierāda PAREIZO VIEDOKLI šajā jautājumā - vajag vairāk naudas.
Latvijas finansisti teic, ka PVN mazināšana pārtikai varētu maksāt aptuveni 200 miljonus eiro. Kāds ir galvenais jautājums, kuru uzdod dažādu samazinājumu entuziastiem? Pareizi - norādiet avotu, kur ņemsim naudu.
Tātad uzdevums ir atrast avotus.
Nekādu problēmu. 200 miljoni eiro ir samērā populāra summa, spēj tik izvēlēties. Tātad. Nupat Krievija iedalījusi 200 miljonus eiro sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Derētu runāt ar leišiem un igauņiem, ka uz nākamo gadu to piķi ņemam mēs. Pēc tam redzēs, kā ies…
Kreditoru prasības pret Liepājas metalurgu ir aptuveni 200 miljonu. Gan jau konsultanti izdomās plānu, kā valsts to visu savāktu. Protams, teorētiski. Rūrgāze par Latvijas gāzes mazākuma akcijām gribot 200 miljonus eiro. Nepērkam tās akcijas, bet naudu, kuru BŪTU iztērējuši pirkumam, novirzām PVN kompensēšanai. Visi paēduši un priecīgi.
Gandrīz 200 miljonus pagājušajā gadā Latvijā izsniedza ātrajos kredītos. Jāizdara tā, lai vismaz kādu brīdi tā nauda atrastos arī valsts kasē. Būtu labāka caurspīdība un šķitums, ka naudas diezgan.
Un vēl - aptuveni 200 miljonu vērtībā tiek lēsti Lembergu ģimenes īpašumi. Nu… kā lai saka - nav labais tonis lasītājam visu pateikt priekšā.
Noslēdzoši - cilvēki jūtas labi, ja ir kāda stabilitāte. Kā gadījumā ar TAISĪŠANOS samazināt PVN pārtikai. Konsultants ierosina derības, ka pēc 10 gadiem varēsim lasīt kā reiz to pašu - «…varētu izvērtēt uzdot valdībai izvērtēt…».
Pārtikas kontekstā derību zaudētājam būtu jāapēd galoša vai ņieburs. Iespējami varianti.
*ļoti neatkarīgs konsultants