Liela brēka...
1. Kā piemērs minamas diskusijas par premjera partijā notiekošo. Vai Vienotības pašreizējai vadītājai ir atbalsts partijā? Jau ilgstoši viļātais jautājums, cik vienota ir Vienotība. Vai Vienotību piemeklēs Latvijas ceļa un Tautas partijas liktenis? Šie jautājumi tiek reducēti uz atsevišķu indivīdu neveiksmēm, ambīcijām, izteikumiem. Iekšēji grupējumi un atšķirīgi viedokļi par to, kas cienīgs būt partijas vadītājs, raksturīgi ikvienai samērā lielai partijai. Kaut atceramies gana skaļo plūkšanos ASV Republikāņu partijā par to, kurš būs prezidenta posteņa kandidāts. Vai visnotaļ atšķirīgos viedokļus britu konservatīvo nometnē (attieksme pret Eiropu un eiro), Francijas Sociālistu partijā (par ekonomiku) utt. Līdz ar to tēmu izgaršošana, zemtekstu meklēšana Latvijā ir, atvainojos, nedaudz mēģinājums izpūst no oda ziloni.
Līdzīgi ir ar komentāriem par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Ja premjera partija neuzvarēs Ušakovu, tas būs vērtējums Vienotības politikai vispār, partijas gala sākums utt. Situācija, ka galvaspilsētu kontrolē vieni politiskie spēki, valsti - citi, sastopama bieži. Piemēram, dažādos laika periodos tā atkārtojusies Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā - galvaspilsētu kontrolē nosacīti kreisie, valdību savukārt t. s. labējie. Cits jautājums, ka Latvijā šī situācija izraisa asāku konfrontāciju.
Ko teikt, ja labāk gribētos paklusēt...
2. Iepriekš minētais, protams, nenozīmē, ka Vienotība drīkst būt relaksēta. Šis teksts top pirms 1. decembrī plānotā partijas kongresa, kurā tā analizēs paveikto un runās par savu nākotni, tāpēc, iespējams, tālākie apsvērumi izskanēs arī kongresā, tomēr atļaušos tos izteikt. Nemitīgā Dombrovska piesaukšana kā pierādījums, cik daudz laba partija devusi Latvijai, nenāk par labu pašai Vienotībai, jo provocē pašsaprotamu jautājumu: un kas jūs esat bez viņa? Ņemot vērā sabiedrības pretrunīgo attieksmi pret eiro, būtu riskanti kā nākamo saukli (pēc «mūsu vadībā Latvija pārvarēja krīzi») izvirzīt «mēs ievedīsim valsti eirozonā». Kā partijas vīziju ņemt Nacionālo attīstības plānu arī neder - tas cilvēkiem neko daudz neizsaka un jau apaudzis ar kritiskām piezīmēm. Protams, var mēģināt ekspluatēt pieredzējušā un konstruktīvā kompromisa nodrošinātāja tēlu («mēs slāpējam avantūras un populismu» - izteiksmīgs mājiens uz koalīcijas partneru skaļajiem reformu pieteikumiem un tamlīdzīgu «radikālismu»), tomēr tad jābūt gataviem jēdzīgāk paskaidrot, ko dara Vienotības deleģētās labklājības un veselības ministres (ar ko Circenes plūkšanās ar nozari ir labāka par Ķīļa demisijas prasījumiem). Sprūdža kušināšana rada jautājumus par Vienotības attiecībām ar reģionālajiem virsaišiem. Savukārt iecietības sludināšana iepretī nacionāļu koķetēšanai ar «konservatīvo morāli» arī īsti neder, jo šai tēmai netrūkst piekritēju pašā Vienotībā.
Tomēr partijai, šķiet, ir arī pagaidām nepietiekami novērtētas «kārtis». Piemēram, pašreizējai zemkopības ministrei ar nozari izveidojušās labas attiecības, bet to, ka ministrija jau kādu laiku ir Vienotības pārziņā, iespējams, daudzi nemaz nav pamanījuši (neaizmirsīsim arī Vienotību pārstāvošo Kalnieti, kura Eiropas Parlamentā mērķtiecīgi veidojusi sev Latvijas lauksaimnieku drauga tēlu). Ņemot vērā, ka jēdzienu komplekss «lauki - pārtika - meži» ir saprotams un svarīgs lielai sabiedrības daļai, šajā virzienā var, kā saka, izvērsties. Un, protams, var mēģināt pārņemt iniciatīvu tādās tēmās kā demogrāfija (galu galā naudu dod Finanšu ministrija, nevis deputāti Saeimā), hipotekāro kredītu ņēmēju stāvoklis (t. s. Olšteina grupai objektīvi ir mazāki resursi un piekļuve medijiem), valstij piederošā attīstības banka utt.
Paši lieli, paši zinām
3. Latvijas sabiedrība ir jau pieradusi pie amizantā stāvokļa, ka mēs paši savu ekonomisko situāciju vērtējam visnotaļ skarbi, toties dažādi ārvalstu personāži mūs slavē un uzteic. No šī viedokļa būtu pat dīvaini, ja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viesi būtu skopojušies ar labiem vārdiem. Attiecīgi SVF ekspertu paustais tika uzklausīts pavirši, arī kritiskās piezīmes. Piemēram, viesu aicinājums uzmanīgāk vērtēt t. s. nerezidentu naudas ietekmi uz Latvijas banku sistēmu tika komentēts vai nu ar mierinošu apgalvojumu, ka «mēs visu kontrolējam», vai pat pretuzbrukumu - tieši šis pakalpojumu eksporta virziens ir tas perspektīvais. Līdzīgi ir ar SVF kritiku saistībā ar Latvijas īstenotajām vai iecerētajām izmaiņām ieņēmumu nodokļa likmes un garantētā minimālā ienākumu apmēra noteikšanā. Izskatās, ka SVF mūsu politiķiem asociējas ar nepatīkamo lēmumu periodu, attiecīgi fonda ieteikumi laikā, kad uzskatām krīzi par pārvarētu, liekas nelūgti un kaitinoši.
Protams, tas, kam Latvija jau ir gājusi cauri, - it sevišķi uz citu Eiropas ekonomiku fona - dod zināmu pamatu šādai paļāvībai uz pašu spēkiem. Tomēr elitei nevajadzētu aizmirst, ka jautājumos, kas tieši parāda tās menedžeru spējas (jo izdevumu samazinājums jau pašu eliti skāra mazāk), - airBaltic, pasažieru vagonu iepirkums u. c. - nekā spoža, ko demonstrēt, nav. Neaizmirsīsim arī, ka SVF un Latvijas attiecībās vairs nav tāda spiediena no fonda puses kā aizdevuma saņemšanas laikā - fonds var mierīgāk un labvēlīgāk komentēt Latvijas situāciju, tas vairāk ir draudzīgs padomdevējs, nevis «ļaunā pamāte». Attiecīgi mēs varam rekomendācijas uztvert bez «nu ko viņi atkal prasa?!» nostājas. Jo īpaši tāpēc, ka pats SVF ir mainījis savu skatījumu uz ekonomisko krīžu pārvarēšanas labāko ceļu un nu jau kādu laiku nebūt nav «visu nogriezt!» pieejas piekritējs. Ja vairs nav ugunsgrēka dzēšanas režīma, lēmumu pieņēmēji daudzas tēmas, arī SVF norādītās, var analizēt nesteidzīgāk un vispusīgāk. 5
Šonedēļ
4. Valdība šonedēļ (sēdes slēgtajā daļā) spriedīs, cik labi tiek pārvaldīts Lattelecom, kā arī mēģinās saprast, ko Saeimas deputāti sacerējuši kā papildu priekšlikumus jau tā daudz cietušajam Nacionālajam attīstības plānam. Ievērības cienīgi ir arī Finanšu ministrijas priekšlikumi, kādas jomas valsts pārvaldē 2013. gadā tiks auditētas visuzcītīgāk (pašvaldības - gatavojieties!). Starp jautājumiem, kas nonākuši Saeimas komisiju darba kārtībā, atzīmēšanas vērta ir tiesnešu atalgojuma tēma. Savukārt Valsts prezidents jau steigs svinīgi iededzināt Ziemassvētku egli...