Gaidāms, ka šāgada beigās pasaule sagaidīs savu septiņmiljardo iedzīvotāju, bet zinātnieki prognozē, ka jau 2050. gadā zemeslodi apdzīvos deviņi miljardi cilvēku, tādēļ ir skaidrs, ka ar pašreizējo lauksaimniecības ražīgumu un pārtikas ražošanas apjomiem pasauli ar ēdamo nākotnē nebūs iespējams apgādāt.
Pagājušajā nedēļā ANO paspārnē esošā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtikas cenas pasaulē februārī pieaugušas jau astoto mēnesi pēc kārtas un ir sasniegušas augstāko punktu kopš 1990. gada, kad šī institūcija sāka cenu monitoringu.
FAO veidotais pārtikas indekss, kas ik mēnesi aplūko pārtikas pamatproduktu groza cenu izmaiņas, februārī pieaudzis līdz 236 punktiem no 231 punkta janvārī. 2007./2008. gada pārtikas krīzes laikā, kad daudzviet pārtikas cenu kāpuma dēļ sākās vardarbīgi protesti, augstākais punkts tika sasniegts 2008. gada jūnijā, kad indekss apstājās pie 224,1 punkta, raksta Reuters.
Nabadzīgajās valstīs vairums cilvēku pārtikai tērē lielāko daļu no ienākumiem, kas jau tā ir ļoti zemi. Tieši straujais pārtikas cenu kāpums bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šāgada sākumā Ziemeļāfrikas valstīs Tunisijā un Ēģiptē sākās tautu sacelšanās, kas beigu beigās noveda pie pastāvošo politisko režīmu krišanas un aizsāka protestu vilni arī vairākās citās tuvējās valstīs.
El Ninjo un La Ninja
Pārtikas dārdzībai nav viena iemesla, augstās cenas veido virkne kopsakarību. Viens no galvenajiem iemesliem ir sliktā graudaugu raža, ko ietekmējuši ekstrēmi laikapstākļi. Tieši tādēļ kviešu cena pasaules tirgū pašlaik ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo divarpus gadu laikā.
Pagājušajā vasarā ilglaicīgu sausumu piedzīvoja globāli nozīmīgas kviešu audzētājas Krievija, Ķīna un Argentīna. Neciešamo svelmi pērnvasar izraisīja dabas fenomens El Ninjo.
Savukārt šoziem pastiprinājusies tai pretēja parādība La Ninja, kas veicina planētas atdzišanu un gada sākumā izraisīja bibliskus plūdus Kvīnslendas štatā, ko var dēvēt par Austrālijas labības druvu, jo tas ar graudaugiem apgādā visu valsti un lielā daudzumā arī eksportē.
Sen neredzēti aukstas ziemas dēļ lielās platībās iznīcināti labības sējumi ASV austrumu štatos, kas veido nozīmīgu daļu no kopējās graudu ražas valstī.
Graudaugu cenu kāpumu ietekmējis arī vairāku valstu lēmums lielā daudzumā importēt labību, savukārt vairākas lielākās eksportētājas samazinājušas vai pārtraukušas labības pārdošanu ārvalstīm, lai spētu apgādāt pašmāju tirgu.
Eksperti uzskata, ka pasaule kārtējo reizi nav mācījusies no pagātnes kļūdām, tādēļ atkal cieš no savas neapdomības. «Man šķiet interesanti, ka divus gadus pasaule piedzīvoja labu ražu, bet mēs nebijām spējīgi uzkrāt pietiekamas rezerves, lai cīnītos pret straujo pārtikas cenu kāpumu,» uzskata Rabobank analītiķis Veins Gordons. Viņam piekrīt arī Pasaule Bankas vadītājs Roberts Zēliks. «2008. gadam vajadzēja būt modinātājzvanam, bet es neesmu pārliecināts, ka tās valstis, kam mums vajadzētu palīdzēt, ir to sadzirdējušas,» domā R. Zēliks.
Ķīniešiem aug apetīte
Pārtiku sadārdzinājušas arī naftas cenas, kas sasniegušas augstāko punktu pēdējo divarpus gadu laikā. Dārgās degvielas dēļ produkcijas izmaksas palielinās lauksaimniekiem, un lielāku cenu par pakalpojumu pieprasa arī pārvadātāji.
Jāņem vērā arī apstāklis, ka pieprasījums pēc pārtikas strauji pieaug jaunattīstības valstis, jo īpaši Ķīnā un Indijā, kur cilvēku ikdienas uzturā vairs nedominē rīsi un graudaugu produkti, bet lielai daļai rocība ir sasniegusi tādu līmeni, ka maltītē aizvien biežāk parādās gaļa un dārzeņi.