Inovācija ir procesā, kādā tiek ražots produkts, norāda vairāki uzņēmumi, kas noslēguši līgumus ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām augstas pievienotās vērtības projektiem. Kopumā LIAA koordinētais atbalsts piešķirts 17 uzņēmumiem, un katrs no tiem saņems 1-3 miljonu latu līdzfinansējumu projektu īstenošanai tādās jomās kā apstrādājošā rūpniecība, transports un loģistika, veselības aprūpe, arī pārtikas ražošana. Eksperta vērtējumā apstiprinātie projekti, visticamāk, būs veiksmīgi un spēs palielināt uzņēmumu pievienoto vērtību.
Elektrības taupīšanai
Process ir arī tas veiksmes atslēgvārds, kuru min safīra kristālu ražotnes Baltic Crystal ģenerāldirektors Andrejs Mihailovs. Pirms dažiem mēnešiem uzņēmums noslēdzis līgumu ar LIAA par 1,7 miljonu latu atbalstu 5,9 miljonu vērtam projektam, kura ietvaros paredzēta telpiska, liela izmēra leikosafīra monokristālu ražošana.
Dienai A. Mihailovs izrāda patukšās ražotnes telpas, kurās redzamas tikai pāris iekārtu, kas līdz šim kalpojušas pētījumu veikšanai. Tuvākajā laikā uzņēmums cer ražotnes telpas pilnībā aprīkot un pašlaik veic papildu iekārtu iegādi kopumā par 15 miljonu dolāru (apmēram 8,16 miljoni latu) vērtībā. Tās būs kristālu audzēšanas iekārtas, kur ap 2000 grādu pēc Celsija augstā temperatūrā divās nedēļās formējas safīra kristāli. Tāpat ražošanā neiztiek bez iekārtas, kas veic izaudzēto kristālu apstrādi.
Tomēr šādu produktu ražošanas process slēpj riskus, un tieši to pārvarēšana saistīta ar inovācijām. «Diemžēl katrs kristāls izdodas nedaudz atšķirīgs. Ar 100% precizitāti procesu atkārtot nav iespējams. Mūsu know-how jeb «zināt, kā» ir mēģinājumi iegūt maksimāli precīzu procesu atkārtošanu - kristālu audzēšanu pārvērst no mākslas par rūpniecisku ražošanu,» skaidro uzņēmuma direktors.
Pārdošanai paredzētais galaprodukts būs no saražotiem kristāliem veidoti dažāda diametra stieņi. Tos pēc turpmākas apstrādes varēs izmantot gaismas diožu un elektronikas ražošanā, piemēram, spuldzēm un LED televizoriem.
Saražotās produkcijas noderīgumu var sekmēt energoefektivitātes programmas, jo šāda veida spuldzes patērē krietni mazāku elektroenerģijas daudzumu. «Līdz šim brīdim pasaules tirgū bija mazāk par desmit šāda veida kompānijām, taču pašlaik situācija mainās. Tomēr tas neizdodas pārāk labi, jo šī ražošana ir zināšanu ietilpīga. Šeit tieši know-how nosaka veiksmi,» stāsta A. Mihailovs. Produkcijas noieta tirgu meklējumos uzņēmums raugās Dienvidaustrumāzijas virzienā un pašlaik veic pārrunas par piegādēm uz Ķīnu un Taivānu, tāpat padomā ir Dienvidkoreja.
Līdzās ES fondu līdzfinansējumam Baltic Crystal atbalstījusi arī valdība, piešķirot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, vēsta LETA. Kompānija dibināta pērn vasarā, un tās pamatkapitāls ir 2,1 miljons latu. Uzņēmuma valdē ir četri Krievijas pilsoņi. «Mēs pat nemēģinājām šādu projektu īstenot Krievijā. Tur ir sarežģīts investīciju klimats. Veidojot projektu, jau sākotnēji zinājām, ka to darīsim aiz Krievijas robežas,» uzsver A. Mihailovs, paužot gandarījumu par Latvijas valdības pretinākšanu inovatīviem projektam.
Miljoni palika pāri
Līdzīgi kā Baltic Crystal, ar pieteikumiem atbalsta saņemšanai LIAA vērsās vēl 50 uzņēmumu. Diena jau rakstīja, ka, lai gan kopumā bija pieejami 47 miljoni latu, tomēr apstiprināti 17 projekti ar kopējo atbalsta apjomu teju 33 miljoni latu un aptuveni 14 miljoni palika nesadalīti. Projektus vērtēja ekspertu grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes un LIAA, Latvijas Bankas un finanšu ekspertu lomā bija piesaistīti komercbanku kredītspeciālisti. Skaidrojot, kāpēc 14 miljoni latu palikuši neapgūti, LIAA min projektu biznesa plānu neatbilstību reālajiem tirgus apstākļiem un ieguldījumu trūkumu pētniecībā un attīstībā, kas radīja bažas par iespējām nodrošināt paredzēto inovācijas līmeni.
Zema produktivitāte
LIAA Struktūrfondu Programmas vadības nodaļas vadītājs Raimonds Aleksejenko skaidro, ka augsta pievienotā vērtība nozīmē investīcijas produktā, kurā uzņēmums iegulda vairāk, nekā to darījis līdz šim. Būtiski arī, lai uzņēmuma darbības rezultāts dotu pozitīvu devumu Latvijas tautsaimniecībai, piemēram, darba vietas.
Lai sasniegtu inovatīvus risinājumus, ir divas iespējas - ilgstoši attīstīt tehnoloģijas uz vietas vai ievest tās no ārvalstīm. Latvijā biežāka, ātrāka un arī ekonomiski pamatotāka ir tehnoloģiju iegāde ārvalstīs. «Latvijā produktivitātes līmenis ir stipri zem vidējiem rādītājiem Eiropā. Mums nav jēgas izgudrot riteni. Mums jāmācās no labākajām praksēm, kas jau ir pasaulē,» atzīmē LIAA pārstāvis.
Inovācija nav pašmērķis
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pieļauj, ka vairāki no projektiem nav gluži inovatīvi, tomēr piebilst - inovācija nav pašmērķis. «Pašreizējā ekonomikas attīstības stadijā inovācijai vēl ir ļoti lielas neizmantotas iespējas augt, pārņemot jau citur radītas tehnoloģijas, nav jācenšas izgudrot visur jaunus risinājumus,» skaidro eksperts. Viņš atzīmē, ka projektu kopējā iezīme ir tā, ka te ir savu nozaru zelta fonds - lielākie kokapstrādes, mēbeļu ražošanas, piena pārstrādes, tekstilrūpniecības uzņēmumi, otrais lielākais farmācijas uzņēmums. «Sarakstā pārsvarā redzu uzņēmumus, kuru darbību vērtēju ļoti augstu. Lielākā daļa no tiem noteikti būs veiksmīgi. Tie palielinās pievienoto vērtību, eksportu, nodarbinātību,» cer P. Strautiņš.
Līdzās augstai pievienotajai vērtībai iesniegto projektu vērtēšanā eksperti raudzījās arī uz produktu ilgtspējību un to, vai tas nav viegli atkārtojams. Tāpat būtisks aspekts ir līdz šim veiktie un projektā plānotie pētījumi. Valstij svarīgi, lai atbalstāmie projekti būtu saistīti ar vietējo ražošanu, līdz ar to uzņēmumam jābūt iestrādēm Latvijā, skaidro R. Aleksejenko.
Mēbeļu ražošanas uzņēmums Avoti SWF noieta tirgu atradis ārpus Latvijas, sadarbojoties ar globālo mēbeļu mazumtirdzniecības tīklu IKEA. 1,4 miljoni latu ir ES fondu līdzfinansējums četru miljonu latu vērtajam projektam, kurā uzņēmums iecerējis veidot atvieglotās konstrukcijas masīvkoka mēbeļu ražotni. Kā Dienai skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš, projekts orientēts uz to, lai taupītu izejmateriālus, tātad mežus. Projekts uzņēmumam jāīsteno līdz 2015. gadam.
Raugoties uz apstiprināto projektu sarakstu, vērojama iezīme, ka daļa no tiem ir ārvalstu pilsoņu dibināti vai arī saistīti ar lieliem ārzemju uzņēmumiem. R. Aleksejenko apstiprināja, ka šāda tendence ir vērojama, tomēr norāda, ka vērtēšanas kritērijos netiek izcelta priekšroka vieniem vai otriem. P. Strautiņš norāda, ka iezīme, kas manāma apstiprināto uzņēmumu sarakstā, «neizkrīt» no ekonomikas kopējā konteksta, jo vairākās nozarēs Latvijā var manīt ārzemju uzņēmumu dominēšanu.