Intervējot kādu Vienotības pārstāvi, saruna izvērtās par interesantu vingrinājumu abām pusēm. Politiķis tika aicināts konkrēti paskaidrot, kā tieši oligarhi nodarījuši pāri Latvijas ekonomikai. Sākotnēji sarunbiedrs centās izlīdzēties ar tēzēm, ka oligarhi ir slikti «pēc definīcijas» un ka «visiem taču zināms...». Vēl tika minēti daži publiskajā telpā izskanējuši projekti, tomēr joprojām nespēja izskaidrot, kur tieši tā skāde. Ar morāli (ietekmes izmantošanu) tikām skaidrībā, bet ne ar ietekmi uz ekonomiku... Palēnām politiķis tomēr formulēja cēloņu un seku ķēdi. Piemēram, ja oligarha uzņēmums atkritumu biznesā, izmantojot sakarus, iegūst dominējošu stāvokli, tad citiem uzņēmumiem šajā nozarē kļūst strādāt arvien grūtāk. Tiem draud darbības sašaurināšanās, mazāks nodarbināto skaits, valstij mazāki nodokļu atskaitījumi. Šādu skādi jau var izmērīt. Plus: mazāka konkurence draud ar pakalpojuma, ko sniedz politiski saistītais uzņēmums, cenas sadārdzināšanos.
Stāsta sāls ir: diskutējot par Sistēmas trūkumiem, liela uzmanība tiek pievērsta ētiskajiem aspektiem. «Tā nedrīkst...» Morālais uzsvars ir saprotams, tomēr tas paver manipulēšanas iespējas no pretējās puses - sākot ar stāstiņiem par tīrām un labi asfaltētām ielām, beidzot ar apelēšanu pie pasažieru skaita pieauguma. Daļai sabiedrības, kas nenodarbojas ar ekonomiskajiem procesiem ikdienā, var veidoties attieksme, kas atgādina dienvidkorejiešu nostāju vēl nesenā pagātnē pret šīs valsts lielajiem koncerniem, kam bija liela ietekme politikā, veicinot tirgus barjeras: ir jau viņi maitas, bet tāda jau laikam tā pasaule ir, kaut kāds labums jau no viņiem ir, ārzemju maitas nebūtu labāki utt.
Ja gribam nopietnu diskusiju par bajāru ietekmi uz ekonomisko stāvokli, lielāka vērība veltāma politikas un biznesa saplūšanas ekonomiskajiem aspektiem. Konkrētiem gadījumiem, kad potenciālie investori aplauzušies, saskaroties ar Sistēmu, te runīgākas varētu būt uzņēmēju un ārvalstu investoru organizācijas. Liekam kopā ķēdītes ar pasūtījumu saņēmējiem un partiju ziedotājiem; lai novērtētu, vai valstij nodarīts zaudējums, noderētu datubāze par preču/pakalpojumu cenām citās valstīs, lai salīdzinātu. Tas ir milzīgs informācijas apjoms, turklāt brīžiem garlaicīgs, tomēr, lai saprastu, kā Sistēma strādā, ir jāseko, kā mainās likumu un normatīvo aktu projekti Saeimas komisijās, izpildvaras secīgajās pakāpēs, jālasa stenogrammas, papildinājumi un labojumi (turklāt vienalga aiz kadra paliek viedokļu un lēmumu kustība iestāžu iekšpusē).
Grūti analizēt, vēršoties pret simboliem, vienu vietā nāk citi, bet Sistēma nemainās. Nepietiek zināt, ka ir slikti, jāmēģina saprast, kā tas sliktums funkcionē. Ir virkne politiķu, kas to pietiekami labi zina. Ja viņi cenšas izbraukt cauri ar vispārīgiem lozungiem, tad rodas aizdomas, ka viņi vēršas pret personālijām, ne pret Sistēmu.