Mūsdienu latvietis maz atgādina to gudro zemnieku, kurš apmānīja velnu. Vismaz valdības līmenī latvietis ir antiņš, kas tic katram ārzemniekam uz vārda. Dažkārt šķiet, ka mūsu valdība nespēj izšķirt pat to, vai saule no rīta ir uzlēkusi, ja kāds EK, SVF vai Pasaules Bankas eksperts nav devis tādu atzinumu.
Mēs paši nespējam izvērtēt, kā strādā Latvijas ostas. Bet mūsu ostas ir tranzītkravu līderi reģionā un kravu apgrozījuma ziņā kopumā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm.
Rīgas brīvostā pērn tika sasniegts kārtējais kravu apgrozījuma rekords. 2005. gadā Rīgas ostā tika pārkrauti 24 miljoni tonnu, 2012. gadā - 36 miljoni tonnu kravu. Vidējais kravu pieauguma apjoms Rīgas brīvostā desmit gadu laikā ir bijis 9% gadā.
Ventspils ostai smagi iegrieza naftas cauruļvada slēgšana, kas bija politisks lēmums no Krievijas puses, vienā rāvienā osta zaudēja 10 miljonus tonnu kravu apgrozījuma gadā. Kravu apgrozījums 2002. gadā Ventspilī nokritās līdz 28 miljoniem tonnu no 38 miljoniem, kāds bija 2001. gadā. 2012. gadā kravu apgrozījums Ventspils ostā atkal pārsniedza 30 miljonu tonnu robežu.
Tomēr Latvijas politiskā vara nav spējīga pastāvīgi izvērtēt Latvijas ostu darbu, tāpēc ir pieaicināti Pasaules Bankas eksperti, kas to dara mūsu vietā. Iespējams, pēc Pasaules Bankas ekspertu atzinuma tiks mēģināts iztēlot, ka tas ir bezmaz oficiāls Pasaules Bankas viedoklis. Norādījumi, kas, klusu kurnot, jāpilda, jo, kā zināms, tāda taču esot mūsu «ģeopolitiskā izvēle».
Atcerēsimies, ka Pasaules Bankas klātbūtne Latvijas ostās vismaz formāli nav pašas Pasaules Bankas iniciatīva, bet šie eksperti ir Reformu partijas uzaicināti viesi. Jo Reformu partija it kā neuzticoties Satiksmes ministrijai, ko vada Vienotība un kas līdz ar to atrodas stiprā Aivara Lemberga ietekmē. Bet tas ir mitoloģiskais fons.
Latvijas ostas, kas ir viena no lielākajām mūsu valsts bagātībām, ir gards kumoss kādam, kurš spētu tās privatizēt. Ņemot vērā Latvijas ostu lielumu, tās nevienā godīgā konkursā nespētu pārsolīt vietējie uzņēmēji, tāpēc ir skaidrs, ka tās nonāktu transnacionālo kompāniju rokās. Tāpēc te arī Pasaules Banka.
Savukārt Reformu partijas uzaicinājums ir noformēts, jo nebūtu smuki, ka Pasaules Banka pa taisno jaucas iekšā suverēnas valsts lietās un dod mums padomus, kā pārdot savas ostas. Tas varētu izsaukt liekas spekulācijas, ka kāds jau ir noskatījis Latvijas ostas un ekspertu padomi tikai tiek pielāgoti šim mērķim.
Cita lieta, ja vietējie politiķi, teiksim, norūpējušies par korupcijas augsto līmeni, paši aizskrien pie Pasaules Bankas, lai glābj. Un tad jau eksperti var dot padomu tās pārvērst par uzņēmumiem un privatizēt. Stāstot, ka tā ir moderna kapitālistisko valstu pieredze, lai gan tikai divas no 126 ASV ostu pārvaldēm ir uzņēmumi.
Līdz privatizācijai, lai nosistu cenu, Latvijas valstij tiek doti padomi tāda pārvaldības modeļa ieviešanai, kurš patiesībā traucētu efektīvai ostu pārvaldei. Bet starpziņojuma prezentācija ir atklātas demagoģijas paraugs.