Ārsti: traģiski dati
Ar šīm analīzēm iespējams atklāt zarnu vēzi agrīnās stadijās, kad tas vēl labi padodas ārstēšanai. Valsts skrīninga programmā tā ir jau vairāk nekā gadu. Taču tikai 7% riska grupas pacientu to ir izmantojuši. Gastroenterologs Mārcis Leja salīdzinājumam min Somiju - tur šīs pašas analīzes veic 70% cilvēku, kam pāri 50.
Saslimstība ar kolorektālo (resnās/taisnās zarnas) vēzi pēdējos 25 gados Latvijā augusi divas reizes. Tas kļuvis par otro izplatītāko onkoloģisko saslimšanu pēc krūts vēža. Sievietes slimo nedaudz biežāk nekā vīrieši. Saslimstības statistikā esam pietuvojušies vidējai Rietumeiropas valstij.
Tas, kas mūs atšķir no Rietumeiropas, ir mirstības statistika - ik gadu Latvijā no zarnu vēža mirst ap 700 cilvēku. Ārsti saka, aptuveni 300-400 no viņiem varētu dzīvot, ja būtu laikā aizgājuši pie ārsta. Taču, atklājot vēzi pēdējās stadijās, pēc ārstes Sandras Lejnieces vārdiem, vairs iespējama tikai terapija mūža garumā - pacients līdz mūža galam kļūst atkarīgs no stacionāra.
Kā jāveic analīzes?
«Par zarnu kaitēm pacienti ar ģimenes ārstu izvairās runāt,» saka Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. «Ļoti delikāta un intīma tēma.» Taču zarnu vēzim pirmajās stadijās simptomu nav, tāpēc riska grupas pacientam skrīnings jāveic arī tad, ja nekas nekait.
Analīzes, ko pacients pats izdara mājās ar ārsta līdzi dotajām testa strēmelēm, meklē slēptās asinis izkārnījumos. Katram līdzi tiek iedota aploksne ar kartona aplikatoriem un lāpstiņām, ar kurām no trim vēdera izejas reizēm jāpaņem uztriepes un desmit dienās jānogādā atpakaļ ģimenes ārstam. Izmantojot speciālu reaģentu, ārsts īsā laikā noteiks - asinis fēcēs uzrādās vai ne. Precīzāku instrukciju dakteris katram izskaidros individuāli. Ja asinis uzrādās, pacients tiek nosūtīts uz tālāku izmeklējumu - kolonoskopiju. Lielākajai daļai, kam testa strēmeles ir pozitīvas, kolonoskopijā atklājas zarnu polipi. Tie ir vēža aizmetņi, kas 90-95% gadījumu attīstās ļaundabīgi. Taču, laikus atklāti, tie kolonoskopijas procedūrā tiek izgriezti - tāpēc agrīnā diagnostika ir tik svarīga.
Gastroenterologs M. Leja saka - zarnu vēzis attīstās lēni, tāpēc lielākoties skar cilvēkus pēc 50-60 gadu vecuma. Audzēju veicina nepareizs uzturs, liekais svars, smēķēšana, tomēr pilnīgas skaidrības, kas to izraisa, ārstiem pagaidām nav. Pēdējās desmitgadēs saslimstība Ziemeļamerikā samazinās, bet Austrumeiropā pieaug.