Konkrētus priekšlikumus par piegādes apjomiem LP varētu noformulēt līdz augusta sākumam, Dienai pavēstīja LP pagaidu vadītājs Raitis Avots. No viņa teiktā noprotams, ka sešu dienu piegāde LP finanšu situācijas dēļ (šogad LP dotācijās par pērno gadu saņēmis par 10% mazāk nekā sākotnēji solīts) vairs nebūs reāla jau rudenī, tāpēc patlaban diskusijas notiek par samazinājumu apjomu - vai presi nepiegādās tikai vienu dienu nedēļā un tikai tālākajos rajonos, vai nepiegādās divas trīs dienas nedēļā un arī lielākās apdzīvotās vietās.
Dienas laikrakstu izdevēji LP plānus vērtē atšķirīgi. V. Serdāns perspektīvu pāriet uz piecu dienu piegādi sauc par «objektīvu situāciju», jo gan pastam jārisina savas finansiālās problēmas, gan avīzēm jātiek galā ar sarūkošajiem reklāmas ienākumiem. Atšķirībā no Latvijas Avīzes citi nacionālie laikraksti LP iniciatīvu vērtē atturīgi vai noraidoši. Neatkarīgās izdevēja Mediju nams valdes priekšsēdētājs Armands Puče uzsver - jāmeklē racionālākais risinājums. Pastam tik un tā saskaņā ar likumu būs jānodrošina regulāra korespondences piegāde, tādēļ var gadīties, ka LP izdevumi līdz ar retāku avīžu piegādi nesamazināsies. Izdevniecības Dienas mediji direktore Liene Vilnīte LP priekšlikumu vērtē kā šantāžu: neviens cits uzņēmums preses piegādi ārpus Rīgas nodrošināt nevar, tikmēr abonenti jau ir samaksājuši par to, lai avīzi savā pastkastītē saņemtu sešas reizes nedēļā. Pēc L.Vilnītes teiktā, Diena izmaiņas avīzes iznākšanas biežumā neplāno, jo, iznākot piecas reizes nedēļā, nav iespējams pilnvērtīgi atainot notikumus valstī. «Ja pasts savu ideju īstenos, tas samazinās cilvēku pieeju informācijai,» piebilst izdevniecības Fenster vadītājs Andrejs Kozlovs.
LP kapitāldaļu turētājas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds atzīst: izdevējiem būtu jānāk ar kopīgu viedokli par šo LP iniciatīvu, taču ir skaidrs, ka tuvākajos mēnešos pastam būs jāpieņem nopietni lēmumi par to, kā efektivizēt darbību. Iespējami arī citi varianti, piemēram, optimizēt pasta nodaļu tīklu. «Kas attiecas uz avīzēm - šajā jautājumā būs jāsabalansē ekonomiskās un sociālās vajadzības,» piebilst N.Freivalds.