No vienas puses, Rīgai ir pamats būt neapmierinātai ar valdības attieksmi, jo pārnest tās domstarpības, kas ir starp partijām kontekstā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, uz Rīgas iedzīvotājiem, samazinot Rīgas ienākumus, nav gluži godīga spēle. No otras puses, šāds veids tomēr nav tas labākais, un es ceru, ka Rīga pārdomās. Jāatzīst gan, ka ar Rīgu situācija arvien bijusi sarežģīta. Piemēram, 1991. gadā, kad LPS izveidojās, Rīga neiestājās, uzskatot, ka tai pienākas lielāka uzmanība, un vienkārši biedra statuss to neapmierināja. Šobrīd Rīgai ir lielākā pārstāvniecība kongresā un domē - Rīgai ir septiņi pārstāvji, nevis viens kā citām pašvaldībām. Pirms apmēram diviem gadiem Rīga arī apturēja savu darbību LPS un nemaksāja biedru naudu, lai paustu savu neapmierinātību, bet šī neapmierinātība bija vērsta pret valdību, nevis LPS, un pēc pārrunām izdevās status quo atjaunot. Līdz ar to domāju, ka arī šoreiz Rīga izsvērs visus «par» un «pret» un nonāks pie tā paša secinājuma - ka stipra LPS ir izdevīga pašai pilsētai.
Cik aktīvi Rīgas pārstāvji LPS sēdē pauda savu pozīciju?
Man gan Rīga jāpakritizē par pašas aktivitātes samazināšanos - tajā konkrētajā LPS domes sēdē klāt bija Rīgas pārstāvji, kuri mierīgi klausījās, ko saka finanšu ministrs, un neteica nevienu vārdu. Valdības atbalstītāju šajā domē bija tikai daži, bet šie daži uzstājās, savukārt pārējie uzvedās klusu. Rezultātā veidojās patiešām nepatīkama atmosfēra, ka šis mazākuma viedoklis izskanēja, savukārt vairākuma viedokli pauda vienīgi LPS vadītājs Andris Jaunsleinis - detalizēti, ar aprēķiniem -, un viņš arī paziņoja, ka neuzskata valdības piedāvājumu par pietiekošu.
Varbūt paskaidrojiet sīkāk par šo sadalījumu...
Kā zināms, valdība samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par vienu procentu (no 25 uz 24%). Un tā zvērēja, ka tas pašvaldībām tiks kompensēts. Līdz ar to LPS nav pieņemams piedāvājums, ka pašvaldībām atvēl 80% no IIN, valdībai - 20. Mēs uzskatām, ka mūsu daļai jābūt 85 procentiem. Redziet, šāds tirgus nav nekas jauns. Savulaik valdības piedāvājums bija 77%, tad Dombrovskis uz LPS domes sēdi atnesa piedāvājumu 81%, bet - tā kā koalīcijā tolaik bija ZZS un Lembergs stingri uzstāja uz pašvaldību daļas palielināšanu - šis īpatsvars galu galā bija 82%. Līdzīgu pārrunu procesu gaidījām arī šoreiz. Bet valdība atnāca un aizgāja ar 80%.
Un tomēr - kas notiks tālāk?
Vispirms jāsaka, ka LPS attieksme pret Rīgu nemainīsies arī tad, ja tā sadomās izstāties. Jo, kā jau minēju, pieredze liecina, ka tas būtu uz laiku. LPS tomēr ir labākais veids, kā līdzsvarot centralizācijas tendences. Krīzes laikā līdzsvars ir izjucis, bet, lai to atjaunotu, daudz labāk būs, ja LPS būs vienota, nevis ja mēs un Rīga, varbūt vēl kāds runās atsevišķi.
Jūs minējāt «vēl kāds». Kādas ir LPS attiecības ar Lielo pilsētu asociāciju? Vismaz no malas rodas priekšstats, ka LPS aizstāv mazās pašvaldības, savukārt lielās pilsētas tam nereti nepiekrīt.
Tikpat labi man jāsaka, ka visus šos gadus novadi pārmeta, ka aizstāvētas tiek lielās pilsētas. Un otrādi - tas, ko minējāt. Patiesībā nogrupēšanās ir vēl smalkāka - mēs redzam, ka atšķirīgas intereses veidojas pierobežā, atšķirīgas - pašvaldībās gar jūru, savas intereses ir bagātajām Pierīgas pašvaldībām, savas - pašvaldībām, kuras valdība vēlas izslēgt no attīstības plāniem. Arī lielās pilsētas objektīvi dalās vismaz divās grupās - jo dažas saņem naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, tās nespēj savākt pašas nodokļus nepieciešamā apjomā, pie tādām pieder, piemēram, Daugavpils un Liepāja. Un ir bagātākas pilsētas ar citām interesēm. Tādēļ jau pašā sākumā, dibinot LPS, mums bija uzstādījums: ikviena pašvaldība var piedalīties vēl citās asociācijās, ja tas ļauj precīzāk kādai grupai definēt savas intereses. Līdz ar to arī pēc jebkura kompromisa grupas ir apmierinātas tikai daļēji. Ja runājam konkrēti par Lielo pilsētu asociāciju, tad var teikt, ka ir zināma darba dalīšana, proti, šī asociācija koncentrējas uz dažiem jautājumiem, par kuriem tad arī atsevišķi tiekas ar premjeru, Valsts prezidentu utt.
Pieminējāt IIN pārdales priekšlikumu - bet kā kopumā vērtējat 2013. gada budžeta projektu?
Šis budžets raksturīgs ar to, ka valsts it kā iziet no krīzes, bet pašvaldības tajā tiek atstātas, atstātas krīzes līmenī. Un tas ir nelāgi. Pirms krīzes Latvijas pašvaldības, rēķinot pēc to finanšu autonomijas, bija astotajā devītajā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nu mēs esam «nobraukuši» zemākā grupā, un tas nav pareizi kopumā - pašvaldībām tomēr ir jāpaliek kā cilvēkam vistuvākajam varas atzaram.