Vakar pēcpusdienā Latvijas Universitātes Lielajā aulā teiktā Valda Zatlera runa, kas bija veltīta atskaitei par paveikto un nākotnes nodomiem, uzturot savu kandidatūru nākamajai prezidentūrai, bija pēdējā brīdī. Jau skaidra un noteikta V. Zatlera gatavība kandidēt uz nākamo prezidentūras termiņu tika vilcināta pārlieku ilgi, nepanākot neko daudz vairāk par tautas lieku «putošanos», un, kad nu tas ir noticis, diskusijās līdz šim izskanējuši gana daudzi aicinājumi pēc konkrētas rīcības programmas.
Nu tapis zināms, ko Zatlers atkārtotas ievēlēšanas gadījumā grasās darīt dažādās jomās. Un ne «parastajai tautai» vien, bet arī parlamenta politiķiem, no kuriem vēl no rīta dažs klīrējās un atrunājās ar svarīgākām un jau aizrunātām darāmām lietām (prezidenta uzruna gan bija izsludināta ar krietnu laika rezervi), tomēr pēcpusdienā aulā kuplā skaitā bija pārstāvēts viss parlamentārais spektrs. Un labi, ka tā, jo no komisiju darba tobrīd brīvākiem Saeimas deputātiem nudien nebija iemesla nepildīt savu pienākumu - iedziļināties Valsts prezidenta kandidāta politiskajos uzstādījumos, kad tāda iespēja radusies.
Galvenais, par ko izsakāma atzinība, ir laukuma pārredzēšana, ko prezidentam kopā ar komandu izdevies panākt. Uzrunā pateikts tika gandrīz viss, ko nu par valsts pārvaldes tēmu var pateikt. It kā prasmīgi. Tomēr tas ir gan šīs runas, gan acīmredzot arī Valda Zatlera trūkums - trūkums vārdā «pārāk daudz vārdu» jeb «par maz fokusēšanās». Valstī darāmā pāri galvai, un prezidents varonīgi metas pierādīt, ka ir vismaz tikpat zinīgs kā viss Ministru kabinets, tikai neatstāj sajūta, ka tas nav gluži tas, ko gaidījām.
Nepārprotiet - kompetence ir ļoti svarīga, un pretējs vai pat atšķirīgs variants ir nepieļaujams. Lielā mērā tas arī ir viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc ļaudis «grib Zatleru». Lai nākamajam ienācējam Pilī nebūtu vajadzīgs ilgs iesildīšanās laiks, pirms sāk saprast, kā viss darbojas, un daudzmaz pārliecinoši iekārtoties noliktajā varas līdzsvara svaru kausā. Vai, sakot atklātāk, lai nebūtu jākaunas vēlreiz. Pārredzēt laukumu un zināt, kuram kad un ko teikt, uz kuras sviras uzspiest un kādas ir tā paredzamās sekas, ir ļoti nozīmīgi. Tikai tam normālā lietu kārtībā tā kā jau būtu jābūt «džentlmeņa komplektā» prezidenta kandidātiem, nevis kā lielai priekšrocībai, lai kandidētu uz prezidentūru atkārtoti.
Attiecīgi būtu ļoti sērīgi, ja tikai šā minimuma dēļ vien Valdis Zatlers izrādītos vienīgais kandidāts. Tiesa, esam maza nācija, bet vai tiešām jau tik noplicināta, ka nebūtu vismaz vēl kāda džentlmeņa vai lēdijas ar ticamu «starta komplektu»?