Vienotības un VL-TB/LNNK līderi Solvita Āboltiņa un Raivis Dzintars atzina, ka ZRP diemžēl esot grūti prognozējams politiskais spēks. Šīs partijas esot gatavas strādāt, «bet visi brīnumi rodas no ZRP», teica R. Dzintars.
V. Zatlers medijiem apstiprināja, ka Vienotība ir piedāvājusi ZRP ieņemt Saeimas priekšsēdētāja amatu un partija tam piekritusi, bet neatbildēja, vai viņš pats pretendēs uz augsto amatu. ZRP priekšsēdis arī atzina, ka Satiksmes ministriju, kas tagad ir Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā, vajadzētu vadīt Vienotības pārstāvim. Premjera partijai ir valdības darba pieredze, un tā labāk pārzinot šo jomu atšķirībā no ZRP, kurai tā nav prioritāšu sarakstā, līdz ar to nav arī sagatavota speciāla programma. Tā vietā ZRP labprāt uzņemtos atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kurai kā ministra kandidāts ir minēts Edmunds Sprūdžs, un Zemkopības ministriju, kurām vajadzētu būt vienas partijas rokās. VARAM darbībā līdz gada beigām vislielākais uzsvars būs jāliek uz pašvaldību darbību - jāsagatavo likumprojekts par otrā līmeņa pašvaldībām, kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. E. Sprūdžs teica, ka partijai ir reģionālās attīstības programma un šim uzdevumam tā ir gatava, taču viņa interese un specialitāte esot e-lietas. Uz Dienas jautājumu, cik Latvijā ir novadu, viņš atbildēja: «Deviņi.» Tiesa, pēc dažām minūtēm viņš jau bija noskaidrojis, ka pareizā atbilde ir 109 novadi un deviņas lielās pilsētas. (Autores precizējums: Noskaidrojis novadu skaitu, Edmunds Sprūdžs pēc laika Dienai atbildēja pareizi, ka Latvijā ir 119 pašvaldības, bet autores vainas dēļ rakstā ir minēts nepareizi, ka Latvijā ir 109 novadi un deviņas lielās pilsētas. Pēc Rojas novada sadalīšanas, Latvijā ir 110 novadi, jo tika izveidots arī Mērsraga novads.)
Viens no ZRP valdes locekļiem Liepājas uzņēmējs Jānis Vilnītis Dienai atzina - viņš personīgi domā, ka ZRP vajadzēja piekrist vadīt Satiksmes ministriju, kuras kompetencē ir arī ostu attīstība, un viņam kā liepājniekam tas ir būtiski. Taču viņš respektējot ZRP noteikto prioritāšu secību. Uzņēmējs arī pieļāva, ka partiju interese par Satiksmes ministrijas vadību, iespējams, ir mazinājusies saistībā ar paredzamo valsts uzņēmumu pārvaldes reformu, kad to pārvalde varētu nonākt «zem Finanšu ministrijas». ZRP sākotnēji gribēja vadīt arī Finanšu ministriju, bet tagad V. Zatlers uzsvēra, ka respektē valdības veidotāju Valdi Dombrovski, kurš uzskata, ka premjeram un Finanšu ministrijas vadībai ir jābūt vienās rokās. V. Zatlers ar V. Dombrovski tikušies arī ceturtdien, un šī saruna, iespējams, radīja pārliecību, ka valdību izdosies izveidot. Ir iespaids, ka V. Zatleram īsti nav pa prātam, ka Vienotībā ir divi līderi un abi - arī apvienības priekšsēde S. Āboltiņa - vēlas diktēt valdības veidošanas gaitu. V. Zatlers sacīja: «Esmu bijis galants pret sievietēm, kas ir dabas rota. Solvita Āboltiņa ir profesionāla politiķe un laba spīkere.» Taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdības veidošana ir V. Dombrovska kā premjera kandidāta rokās. «Mēs uzticamies Valdim Dombrovskim un ar viņu gribam vest sarunas.» Ja ZRP vadīs Izglītības un zinātnes ministriju, tad no Kultūras ministrijas, kuras vadība tagad paredzēta VL-TB/LNNK, vēlēsies pārņemt integrācijas politiku. Politiskajos kuluāros ir izskanējuši arī citi minējumi, kāpēc ZRP bija nepieciešama pauze valdības veidošanā. Joprojām nerimās runas, ka uz ZRP ir izdarīts spiediens, lai tā tomēr veidotu valdību ar Saskaņas centru un no koalīcijas izspiestu Nacionālo apvienību vai pat abas labējās partijas - arī Vienotību. Tad valdību veidotu SC un ZRP, cenšoties pārvilināt deputātus no Zaļo un Zemnieku savienības.