Latvijas vēsturē ir bijuši tādi procesi, kas nebeidzas ar veiksmīgu valdības apstiprināšanu, un notiek pat vairāki valdības apstiprināšanas mēģinājumi. Tieši tādēļ, lai gala rezultāts būtu veiksmīgs, mēs izmantojām šīs trīs nedēļas, lai vispirms runātu par programmas un reformu īstenošanas iespējām un tikai pēc tam sēstos pie konkrētiem koalīcijas aprises modeļiem un iespējamām jomām, kuras partijām svarīgas, lai tās varētu realizēt savu programmu.
Kādēļ bija vajadzīga pašreizējā pauze valdības veidošanas sarunās?
Pauze ir nepieciešama, lai potenciālie koalīcijas partneri paustu savu nepārprotamu nostāju par tiem jautājumiem, kuri ir ietverti vienošanās dokumentā, ko jau parakstīja trīs partijas. Atsevišķu politiķu izteikumi par vienošanās saturu tiešām radīja zināmu mulsumu un neizpratni par apņemšanos pildīt to, par ko partijas ir vienojušās. Arī attiecībā uz tām reformām, kas ir būtiskas ZRP. Acīmredzot šī pauze ir ļoti nepieciešama koalīcijas partneriem, lai tie iekšpartijiski vienotos par tām jomām, uzstādījumiem un politiskajām ambīcijām, kuras viņiem ir svarīgas, lai valdības veidošanās procesu varētu pabeigt.
Vai varētu raksturot domstarpības, kas ZRP ir sarunās ar partneriem Vienotību, Nacionālo apvienību un arī ar SC?
Šobrīd nevar salīdzināt to sarunu līmeni, kas ir partneriem, ar kuriem jau ir noslēgta vienošanās par koalīcijas veidošanu, un SC. Ar Saskaņas centru esam runājuši triju nedēļu garumā tieši par programmas realizācijas iespējām, un ZRP attieksme pret SC dalību koalīcijā ir pausta partijas valdes 1. oktobra lēmumā. Par domstarpībām, kā jūs to formulējāt. Es teiktu, ka tā ir drīzāk neizpratne par to, vai vienošanās galvenie pamatuzstādījumi ir formāli vai tie ir pēc būtības. ZRP veto tiesības vai aizsardzība pret pārbalsošanu, mehānismi, kas ir iestrādāti vienošanās tekstā, - tās ir tiesības, kas nepieļauj kādu noteiktu lēmumu pieņemšanu, bet tās nav tiesības, kas nodrošina, ka valdība strādās kā vienota komanda. Lai nav tā, ka viens partneris noasiņodams cīnīsies, lai reformas tik tiešām tiktu īstenotas, bet pārējie divi stāvēs malā un skatīsies, un, ja neizdosies, tad tā būs ZRP vaina. Vai arī reformu īstenošanas procesā sāks kritizēt tās reformas, par kurām iepriekš it kā ir panākta vienošanās. Tādēļ ir ļoti svarīga vienota izpratne. Taču tie potenciālo koalīcijas partneru izteikumi, kas aizvakar parādījās plašsaziņas līdzekļos gan par ZRP darbaspēka nodokļu samazināšanas reformu, gan par saliedētības programmu, tik tiešām ienes zināmas neskaidrības par panākto vienošanos.
ZRP valde 1. oktobrī pieņēma lēmumu veidot valdības koalīciju kopā ar SC. Kas pieņēma lēmumu veidot koalīciju kopā ar Nacionālo apvienību?
Pirmā oktobra lēmums bija par to, kāpēc SC ir jābūt valdībā, bet tas nav lēmums par to, kāpēc valdībā nav jābūt Nacionālajai apvienībai. Ja rūpīgi izlasa šo lēmumu - ne tikai tā virsrakstu -, tad no satura ir skaidrs, ka ideālā variantā būtu - gan no saliedētības, gan valdības stabilitātes viedokļa -, ja abas šīs partijas spētu vienoties par kopīgu darbu kopīgā valdībā. Tas ir postulēts 1. oktobra lēmumā, skaidri apliecinot ZRP vēlmi un gatavību sadarboties gan ar Nacionālo apvienību, gan ar SC.
Taču tur ir arī norādīts uz pretrunām, kas pastāv starp šīm partijām. Tad, kad Valdis Dombrovskis aicināja NA un SC pievienoties koalīcijai dažādos modeļos - četru partiju koalīcija, 2 + 2 modelis -, viss šis process beidzās ar to, ka kopīgā četru partiju sadarbība nebija iespējama. ZRP palika iespēja vai nu palikt opozīcijā, vai strādāt mazajā triju partiju koalīcijā. Lai aicinātu ZRP strādāt šajā mazajā koalīcijā, no Vienotības iespējamā Ministru prezidenta kandidāta, šobrīdējā Ministru prezidenta, tika saņemts piedāvājums, kas kļuva par pamatu vienošanai, kas tika noslēgta starp trim partijām. Piedāvājums par vienošanās principiem bija tāds, kas sniedza pārliecību, ka ZRP šajā valdībā būs iespējams realizēt svarīgākās ZRP reformas. Arī vienošanās ietvertais princips, kas paredz, ka valdībā nevar pieņemt lēmumus, pārbalsojot ZRP, ir būtisks. Preambulas tekstā atsevišķa sadaļa ir atbalsts reformām, kur minētas tieši ZRP reformas, un iezīmētas arī tās valsts pārvaldes jomas, kurās šīs reformas tiks veiktas.
Vai jūsu skatījumā atsevišķu politiķu personiskās ambīcijas traucē sarunu procesu?
Šis jautājums ir tikpat vecs kā cilvēces vēsture. Cilvēka personiskās ambīcijas, it sevišķi jomās, kas ir saistītas ar varu, vienmēr ir bijušas gan traucējošas, gan veicinošas. Protams, cilvēki ir cilvēki, un viņu simpātijas un antipātijas, protams, vienmēr tiek liktas lietā. Jautājums, cik persona ir nobriedusi, lai spētu izvērtēt, vai šis jautājums nesāk traucēt svarīgāku kopēju mērķu īstenošanai.