Vēstulē arī uzsvērts, ka pēc apvienošanās darījuma uzlabotos programmu veidotāju finansiālais stāvoklis, kas nozīmētu nacionālā satura apjoma palielināšanos abās programmās.
Apvienošanās rezultātā abām nacionālajām komerctelevīzijām tiktu nodrošināta iespēja labāk izmantot TV3 un LNT kanālu grupu radošo un zīmolu potenciālu, kas, pateicoties apvienotai ražošanas tehniskajai bāzei, ļautu ražot vairāk un lētāk, skaidroja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš. Zīmīgi, ka tiek runāts par ražošanu «vairāk un lētāk», bet netiek pieminēta kvalitāte. Notiekot apvienošanās darījumam, tiktu saglabātas informatīvo raidījumu redakcijas, taču to darbības tehnoloģiskais nodrošinājums tiktu optimizēts. Tiktu samazināta arī daļa no uzņēmuma administratīvajām un tehnoloģiskajām izmaksām, informēja K. Ozoliņš.
Abu televīziju finansiālo stāvokli uzlabotu arī reklāmas ieņēmumu papildināšana ar jauniem ieņēmumiem no kabeļtelevīziju operatoriem, lai daļēji kompensētu reklāmas tirgus kritumu kopš 2009. gada. Kā skaidroja K. Ozoliņš, pēdējo gadu zaudējumi TV3 un LNT pamatā saistīti ar reklāmas tirgus apjomu samazināšanos Latvijā, līdz ar to nav pieticis līdzekļu nacionāla satura veidošanai. Tā vietā priekšroka dota ievērojami lētākajai Latīņamerikas, Krievijas un ASV produkcijai. «Ārzemju saturs ir vairāk nekā 10 reižu lētāks, jo tam ir noiets visā pasaulē, savukārt nacionālā satura izmaksas neizbēgami ir lielākas, jo domātas tikai vietējam tirgum,» sacīja K. Ozoliņš. Atbilstoši gada pārskata datiem 2010. gadu TV3 noslēdza ar 1 127 567 latu zaudējumiem, bet LNT - ar 1 419 664 latu zaudējumiem.
Apvienošanās arī ļautu izvairīties no tādas konkurences abu televīziju starpā, kas līdz šim tās vājināja, nevis stiprināja, uzskata K. Ozoliņš. Viņaprāt, ikvienam no sešiem kanāliem - LNT, TV3, TV5, TV6, K2, 3+, būs iespējas fokusētāk veidot savu programmu, visiem kopā aptverot faktiski visu vecuma grupu skatītājus un skatītājus abās valodās.
Ja uzņēmumam ir zaudējumi, tad jāskatās, kādā veidā tos samazināt, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Viņa uzsver, ka administratīvā loka un tehnoloģisko resursu optimizācija ir labs veids, kā šos zaudējumus samazināt. «Apvienošanās process ir tieši saistīts ar parādiem un nepietiekamiem ienākumiem, tāpēc tā pieeja ir ļoti adekvāta šai situācijai. Es domāju, ka arī televīziju vadītāji saprot, ka, ja nebūs oriģinālā satura, tad šiem kanāliem nebūs pārāk daudz priekšrocību, salīdzinot ar citiem kanāliem, kas pieejami Latvijā,» pauž A. Rožukalne. Viņa arī norāda, ka ir tikai loģiski, ja apvienošanās rezultātā LNT un TV3 būtu dažādas prioritātes un notiktu šo kanālu fokusēšanās. Tāpat viņa uzsver, ka LNT vienmēr ir centusies konkurēt ar sabiedrisko televīziju - jau sākot ar pirmā alternatīvā ziņu dienesta izveidi un citu informatīvo raidījumu un politisko diskusiju piedāvājumu.
«Protams, ka šāds risinājums šķiet diezgan saprātīgs, arī ņemot vērā tos esošos resursus un auditoriju katram kanālam, bet, no otras puses, tas ir tāds bīstams signāls sabiedriskajai televīzijai, kura joprojām nav pietiekami spēcīga, lai varētu konkurēt tieši informatīvo raidījumu jomā,» uzskata A. Rožukalne. Viņa pieļauj, ka LNT konkurēšana ar sabiedrisko televīziju būtu iemesls pārstrukturēt Latvijas Televīzijas (LTV) programmu un saprast, kāda īsti ir sabiedriskās televīzijas vieta. LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts MGT plānus uztver kā motivējošu signālu sabiedriskajai televīzijai, jo konkurence palīdzētu kvalitātei. Ja televīzijas darbotos «lepnā vientulībā», skaidro Dz. Kolāts, tas būtu bīstams pašapmierinātības simptoms. «Ja ir konkurence un ja tiešām reālais pakts, kas tur vēlāk izveidosies, atbildīs kaut kādai kvalitātei, tas jau īstenībā ir tikai labi. Tad ir jādomā formas, un tad jau no tā skatītājs tikai iegūst.»
Konkurences padome 12. janvārī saņēma MTG ziņojumu par apvienošanos, MTG iegūstot 100% LNT akciju no uzņēmuma Neatkarīgie nacionālie mediji. Atļauja darījumam vēl nav dota.