Demokrātijas citadelē Grieķijā ievārījusies zināma putra. Nav skaidrs, kurš kuram parādā - Grieķija par naudu Eiropai vai Eiropa par demokrātiju Grieķijai. Latvijas nostāja šai jautājumā īsti latviska. Mūsu Bankas priekšnieks Rimšēvičs, no rīta sazvanīts pa telefonu, bargi ziņo, ka Grieķija sevi ir izbalsojusi ārā no eirozonas un pārējie eirozonisti no tā tikai iegūs. Kungs demonstrē lielisku neatkarības līmeni, jo, patiesi, - no Latvijas Bankas šai stāstā pilnīgi nekas nav atkarīgs - Eiropas Centrālā banka lēnā garā turpina finansēt Grieķijas radinieces, un eiro turpina būt stabils… savā lejupslīdošajā tendencē. Finanšu ministrs Reira kungs 6. jūlijā skalda, ka Grieķija pateikusi NĒ eirozonai, bet pēc vienas dienas - ka uzticību var atgūt, ja pildīs saistības un taisīs reformas. Un steidz uz Briseli pētīt jaunos grieķu priekšlikumus.
Tieši te sākas komēdija - kā viltīgais grieķis lūko pārdot simtgadīgu aitu Eiropas Komisijas bufetei. Komisāri un finanšu ministri ir vērīgi - nepērk vis grieķu aitas vecmammu, bet kliedz, ka «ir vīlušies». Grieķi vienā mierā turpina stāstīt, ka tas ir jauns un apaļīgs jēriņš. Tomēr, ja tādu negribot, atvedīšot citu. Ak, nepieteicām, ka nauda par to grieķiem iedota avansā...
Tātad - lai ved to mūmiju prom un naudu atpakaļ vai kārtīgu preci. Būs, būs! Jau rīt! Pienāk rīts. Atved vēl trakāku sakārni. Beidzam šito komēdiju vienreiz, kliedz Angela. Beidzam, beidzam - klusi atbalso Baltijas krasts.
Pareizi, draugi! Atsaucas grieķu biedrs. Sākam visu no nulles. Nekādas aitas nav un nav bijis. Tāpat arī aizdotās naudas nav. Un nekad nav bijis. Klausīgais letiņš, to dzirdot, ģībst. Prātīgākā daļa murmina, ka daļu parāda vajadzēs atlaist gan. Bet tad reformas bez atrunām! Protams, protams, būs reformas, reku, jau plāns. Nu tad beidzot! Dod šurp, kas tev sarakstīts… ak… ak Kungs un Pestītāj, tas nav nekāds plāns, tas ir kašmars! Labi, labi rīt būs kā vajag, tikai atlaidiet jau šovakar kādu parāda drusciņu, jums grūti, vai? Ak, palaidnieki! Labi, būs jums drusku nost no tās nastas, bet - rīt sešos lai būtu klāt!
Atēnās dejas līdz rītam un metaksa visiem sazin par kādu naudu.
Nākamajā dienā sāp galva, uzlaboto reformu plānu nosūta parīt, kas ir piektdiena. Grieķijā lēns internets, plāns Briselē nonāk vakarā. Brīvdienas svēta lieta.
Pirmdien noskaidrojas, ka tas nav reformu plāns, bet Grieķijas parāda dzēšanas grafiks. Mazs pārpratums, piedodiet. Bet nu tad vēl kādu gabaliņu no parāda noņemiet. Brisele kaulējas, beigās noņem pusi no «kāda gabaliņa». Pa to starpu iestājas atvaļinājumu laiks un izrāde pārceļas uz rudeni. Protams, visu laiku Grieķijai sniedz humāno palīdzību, kas no kredīta atšķiras ar to, ka nav jāatmaksā. Atēnās ballīte.
Pienāk rudens. Dzeltē lapas. «Pēdējās iespējas» komēdija turpinās.
Ko latvju valstsvīri un sievas? Bikli iebilst. Atvainojiet, mēs visu izpildījām, klausījām, nogriezām, atmaksājām… nav taisnīgi. Mja… tā jau ir gan, piekrīt Briseles draugi. Un nolemj - novērtējot un cienot Latvijas paveikto, nākam pretī delikātajā bēgļu jautājumā. Nebūs Jums tie 250 bēgļu jāuzņem. Būs 249 bēgļi.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - saprotams, šis stāstiņš tāda komēdija vien ir. Jādomā, avīzes iznākšanas brīdī Grieķija jau būs ārā kā korķis.
*ļoti neatkarīgs konsultants