Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Pēdējos gados tipiski - māte bez tēva ziņas aizved bērnu uz ārzemēm

Visbiežāk tie ir divi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir attiecības un kopīgi bērni, taču kādā brīdī viņu kopdzīve Latvijā izjūk, un viens no vecākiem - visbiežāk māte - dodas labākas dzīves meklējumos uz ārvalsti, paņemot līdzi bērnus bez otra vecāka ziņas. Tāds patlaban ir lielais vairākums tā saukto Hāgas konvencijas lietu, Diena uzzināja Tieslietu ministrijā (TM). Hāgas konvencijas izpratnē - šādi aizvestu bērnu var uzskatīt par nolaupītu, un vecākam jāstājas tiesas priekšā.

Lietu, kurās otrs vecāks, ar kuru bērna aizvešana nav bijusi saskaņota, pieprasa bērnu atvest atpakaļ uz Latviju, ir daudz, salīdzinot ar 2008. gadu. TM dati liecina, ka 2008. gadā bija 17 lietu par 19 bērniem, kad bija pieprasījums no otra vecāka atgriezt bērnu no ārvalsts atpakaļ Latvijā. Pērn - 2011. gada decembra vidū - bija jau 37 lietas par 47 bērniem. «Tas izskaidrojams visdrīzāk ar ekonomisko situāciju - ar došanos uz ārvalstīm,» saka Agris Skudra, TM Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs. Šādas situācijas nereti rodoties arī nezināšanas dēļ. Proti, bērna vecāki neiedomājas, ka, beidzoties kopdzīvei, jautājumi par bērna aizgādību, arī bērna dzīvesvietu, ir jānokārto un tos nedrīkst atstāt pašplūsmā. Visbiežāk šajās lietās bērnus no Latvijas uz ārvalstīm aizvedušas mātes, taču bijuši arī daži gadījumi, kad aizvedēji ir tēvi. Dominējošās valstis ir Lielbritānija - Anglija, Velsa - un Īrija. Tajās visbiežāk arī notiek tiesas process par bērna atgriešanu, visbiežāk iznākums ir pozitīvs vecākam, kurš prasa atgriešanu.

TM novērojusi tendenci, ka pēdējos pāris gados sarucis lietu skaits par bērnu atgriešanu no Latvijas uz ārzemēm, proti, kad bērns bez saskaņošanas aizvests no viņa pastāvīgās dzīvesvietas ārzemēs uz Latviju un ārvalstī palikušais vecāks pieprasa atgriešanu. 2008. gadā šādas lietas bija astoņas, savukārt 2011. gadā - līdz decembra vidum - tikai četras. Sākotnēji ļoti bieži strīdi par bērnu bija divu valstu pilsoņu starpā, piemēram, starp Latvijas un Austrālijas pilsoņiem vai Latvijas un Itālijas pilsoņiem.

Vienā no nesenām lietām abi galvenie varoņi - māte un tēvs - gan ir Latvijas iedzīvotāji, tikai vīrietis tagad dzīvo Anglijā, bet sieviete - Latvijā. Abiem ir kopīgs bērns, un, lai arī abi ir laulības šķiršanas procesā, māte ļauj tēvam ar bērnu pavadīt laiku kopā, kad viņš ir atbraucis uz Rīgu. «Pēdējā tikšanās reizē tēvs ar bērnu aizbrauca uz Angliju, neko nesaskaņojot. Klasiski, kā mēdz būt šajās lietās, - neceļ telefonu vai atslēdz telefonu, pēc tam labākajā gadījumā atnāk īsziņa - esmu Anglijā,» stāsta A. Skudra.

Vēl citā nesenā lietā visa latviešu ģimene dzīvoja Anglijā, taču māte visas trīs meitas aizveda atpakaļ uz Latviju. Pēc tēva pieprasījuma atgriezt meitas Anglijā, Latvijā tiesa pieņēma lēmumu par labu tēvam. Taču lietā beigās uzvarēja, visticamāk, jau mīlestība. «Māte ar tēvu atkal sagāja kopā, un māte nepārsūdzēja tiesas lēmumu. Viņa [ar bērniem] aizbrauca atpakaļ uz Lielbritāniju,» stāsta A. Skudra.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kas ir Hāgas konvencija?

Hāgas konvencijas par starptautisko bērnu nolaupīšanu mērķis: nodrošināt bērnu, kuri ir prettiesiski pārvietoti no vienas valsts uz otru valsti, ātru atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī un nodrošināt, ka tiesības uz aizgādību un saskarsmi saskaņā ar vienas valsts likumiem tiek respektētas arī citās valstīs.

Vienkāršoti izsakoties - bērns, kuru viens no vecākiem bez otra vecāka ziņas aizvedis jeb - konvencijas izpratnē - nolaupījis, tiek atgriezts atpakaļ valstī, kas ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, lai tur vecāki savā starpā izšķirtu strīdu par bērnu, arī to, kur bērns dzīvos.

Bērnu var neatgriezt tikai atsevišķos gadījumos. Tie ir šādi: ja bērns ir iedzīvojies vidē pēc viņa nolaupīšanas; atgriešana bērnam sagādā fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; bērns iebilst pret aizvešanu; ja persona vai iestāde, kas uzņēmusies rūpes par bērnu, bērna aizvešanas vai aizturēšanas laikā nav izmantojusi tiesības uz aizgādību vai aizbildnību vai ir piekritusi bērna aizvešanai vai aizturēšanai.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?