Daudzas pensionāru organizācijas savu darbību pakārtoja šim likumam. Šodien ikvienai NVO liela nozīme ir tās juridiskajam statusam, kas dod plašas iespējas. Tamdēļ būtu lietderīgi neformālās struktūras pārveidot juridiskās organizācijās - biedrībās atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam. Parasti jau vecākā gadagājuma cilvēki baidās no neizbēgamās birokrātijas, bet, manuprāt, ieguvumi to atsver.
Vajag izmaiņas statūtos
Lai varētu piedalīties lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā pašvaldību un valsts līmenī, viena profila organizācijas cenšas apvienoties. Pensionāru organizācijas ir izveidojušas gan dažādas reģionālās biedrības, gan biedrību Latvijas pensionāru federācija (LPF). Pašreiz LPF ir ap 130 biedru (juridiskas biedrības, neformālas struktūras un individuāli biedri), un nosacīti to var vērtēt kā pārstāvniecību pusei Latvijas pensionāru. LPF ir savi statūti. Nenoliedzamas ir LPF un tās priekšsēdētājas Ainas Verzes aktivitātes valsts, pašvaldību līmenī un pozitīvi darbības rezultāti pensionāru dzīves jautājumu risināšanā. Bet... nekas nestāv uz vietas. Arī LPF darbībā.
Šogad kongresā par federācijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Ainu Verzi, domi 93 cilvēku sastāvā, valdi 17 cilvēku sastāvā un revīzijas komisiju. Tā kā ir grozījumi likumos, bija nepieciešamas izmaiņas arī statūtos. Diemžēl grozījumi tika pieņemti bez apspriešanas LPF institūcijās un biedrībās. Rezultātā juridisko nepilnību dēļ statūtu jaunā redakcija nav apstiprināta/reģistrēta UR vēl šodien. Statūti gan biedrības iekšienē darbojas, bet attiecībā uz citām organizācijām nav spēkā. Tātad jau pusgadu juridiski nevienam nav tiesību pārstāvēt LPF valsts un pašvaldību struktūrās. Pieļautas arī citas atkāpes no statūtiem. Piemēram, A. Verze paziņoja par savu startu 11. Saeimas vēlēšanās. Taču statūtos noteikts, ka LPF ir neatkarīga un politiskām partijām nepakļauta organizācija, tādēļ tās priekšsēdētājs, viņa vietnieki un valdes priekšsēdētājs uz ievēlēto pilnvaru laiku pārtrauc jebkuru darbību politiskā partijā. Šis paziņojums izsauca asas diskusijas, bet uz balsošanu netika likts. Taču avīzes Latvijas Pensionārs augusta numurā lasām, ka sēdē pieņemts lēmums «atbalstīt LPF priekšsēdētājas A. Verzes kandidatūru 11. Saeimas vēlēšanās LPP/LC sarakstā». Kā tad tā? Sēdē jau nebalsoja, lēmumu nepieņēma. Ja A. Verze būtu nolikusi savas pilnvaras, nebūtu iebildumu viņas startam vēlēšanās no jebkuras partijas. Nepieļaujami, ka viņa cenšas uzspiest LPF atbalstu vienai no partijām.
Gaidīsim reakciju
Septembrī Latgales Reģionālā pensionāru apvienība sapulcē pieņēma lēmumu lūgt A. Verzi atkāpties no priekšsēdētājas amata, lūgt valdi sasaukt ārkārtas kongresu, lai atbrīvotu A. Verzi no amata un pieņemtu jaunus statūtu grozījumus, lūgt Centrālo vēlēšanu komisiju izvērtēt A. Verzes atbilstību kandidāta prasībām. Līdzīgas prasības parakstījušas arī sešas Vidzemes un Zemgales pensionāru biedrības. Gaidīsim atbilstošu LPF reakciju.
Manuprāt, vispirms jāsakārto darbs savās mājās. Izstrādājot jaunos statūtu grozījumus, vajadzētu vienkāršot LPF vadības struktūru un grozījumu projektu laikus iesniegt biedriem apspriešanai. Statūtu normas nedrīkst būt pretrunā ar likuma burtu un garu. Ir jānostiprina reģionālās apvienības, kas var dot plašāku, ciešāku saikni biedrībām ar federāciju. Šobrīd pastāv neformālas pensionāru apvienības Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, kam juridiska pamata nav. Priekšlikums ir tās visas legalizēt par LPF struktūrvienībām ar savu kompetences līmeni, kas darbojas pēc LPF apstiprināta nolikuma. Nevajadzētu pieļaut pensionāru organizāciju šķelšanos. Sēdīsimies pie galda un izdiskutēsim aktuālos, arī asos jautājumus. Atzīsim savas kļūdas un noteiksim tālākos ceļus. Mūsu spēks ir vienotībā.
H. Jaunzems, Ķeguma novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs, LPF domes loceklis