Auklīte un juriste
Personāla vadītāji Latvijas uzņēmumos pamatā nāk no psihologiem, uzņēmējdarbības vadītājiem un juristiem. Viktorija pieder pie pēdējiem, un studēt tiesību zinātnes viņa izvēlējās debašu kluba iespaidā, kurā aktīvi darbojās vidusskolā. «Tobrīd es sevi ļoti labi spēju iedomāties tiesas zālē,» viņa atceras. Izvēli nostiprināja arī pirmā darba pieredze - pēc vidusskolas Viktorija gadu auklēja bērnus Au-Pair programmā kādā ģimenē Vācijā, kura nodrošināja iespēju gūt priekšstatu par advokāta darbu. Mājās meitene pārveda atziņu, ka pat to, kas īsti nepatīk (bērnu pieskatīšanu, piemēram), var darīt tā, lai patīk. Apņemšanās būt lieliskai auklei ļāva par tādu kļūt.
Atgriezusies Latvijā, Viktorija iestājās Baltijas Starptautiskās akadēmijas juristos, bet ap 3. kursu jau skaidri saprata, ka aizšāvusi greizi, - profesijas realitāte izrādījās citāda, nekā iepriekš likās. Lai nopelnītu studijām, Viktorija strādāja dažādus palīgdarbus uzkopšanas uzņēmumā Sve-Lat, bet, kad atrada sekretāres darbu citur un ieradās pie priekšnieka ar atlūgumu, saņēma negaidītu priekšlikumu - pamēģināt darbu personāla speciālistes amatā. Uzņēmumam nebija ko likt aizejošas darbinieces vietā. «Man vaicāja - tu taču studē juristos; cik tev maksās tajā jaunajā darbā?» Viktorija rezultātā dabūjusi gan lielāku algu, gan pirmo pieredzi jomā, kurā strādā joprojām. Personāla vadība Sve-Lat koncentrējās ap juridiskiem aspektiem, tāpēc māka labi rakstīt dokumentus vēlāk Viktorijai palīdzēja uzvarēt konkursā uz personāla vadītājas pozīciju vairumtirdzniecības uzņēmumā Baltā bura. Te papīrdarbiem nāca klāt arī tiešāka saikne ar darbiniekiem, tomēr «man bija garlaicīgi. Es varu darīt vairāk - man ir enerģija, diezgan augstas darbaspējas», Viktorija atzīstas. Ielikusi savu CV vakanču portālā, viņa pēc pusgada saņēma uzaicinājumu uz pārrunām starptautiskajā kurjerpasta kompānijā TNT. Trīsarpus gadu šeit bija īsta personālvadības akadēmija.
Ar mentoru pret spriedzi
TNT bija laba darbavieta, tāpēc Nordea bankas sludinājumu par personāla daļas vadītāja vakanci Viktorija sākumā tikai pieņēma zināšanai. Viņai jau bija radusies sajūta, ka TNT kļuvis par šauru, bet «es parasti dodu sev laiku, lai saprastu, vai tiešām kaut kas jāmaina». Kad Nordea sludinājums nekur nepazuda, Viktorija izlēma pieteikties - aiz intereses. Īsts stress viņai sākās tikai pēdējā no daudzajām atlases kārtām. «Personāla vadītājs parasti atrodas galda otrā pusē, tāpēc tikt intervētam ir daudz vieglāk nekā intervēt. Bet no pēdējās kārtas aizgāju ar 38 grādu temperatūru - stresa dēļ.»
Nervozēšana tomēr beidzās ar veiksmi. Nu jau trīs gadus Viktorija strādā Nordea un stāsta, ka ik dienas sastop ko iepriekš nepiedzīvotu. Krīzes laikos personāla vadītājam lielākā problēma esot dabūt kopā izmaksas, efektivitāti un motivāciju. «Cilvēkam jābūt motivētam strādāt vairāk un labāk, tomēr viņam jāiet laikā mājās, citādi vēlāk viņu būs grūti noturēt,» Viktorija klāsta. Gan štatu, gan algu samazināšana Nordea līdz šim gājusi secen, tomēr darbs nav bez garoziņas, Viktorija atzīst. «Tu runā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem un tikai par to, kā viņiem iet, vai viņi ir laimīgi, kā viņiem sokas darbā, vai viņi te grib strādāt. Tu par viņiem uzņemies atbildību, tāpēc ir emocionāli grūti.» Tieši tādēļ, sākot darbu Nordea, Viktorija sev atrada mentoru - psihoterapeitu, kas palīdzēja pierast pie jaunajiem darba apstākļiem un distancēties no spriedzes.
Griestu nav
Nesen Viktorija iecelta arī bankas vadības komitejā - tas ir gan viņas darba novērtējums, gan biznesa vides tendence. Tiklīdz uzņēmums saprot, ka tieši darbinieki ir spēks, ar ko var sasniegt vairāk, personāla vadītājs kļūst par svarīgu figūru stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Griestu, līdz kuriem profesionāli izaugt, šajā jomā gan laikam nav, Viktorija spriež, jo pat ideāls personāla vadītājs, kas vienlīdz labi saprot biznesu, personāla resursus un cilvēkus un var piedāvāt risinājumus, kā uzņēmumam pelnīt vairāk, var pilnveidoties bezgalīgi. «Vairāk piekrītu evolūcijai, nevis revolūcijai,» Viktorija saka, tāpēc lepojas ar lietām, ko no labām bankā izdevies attīstīt par ļoti rezultatīvām, - mācību un atalgojuma sistēmu, ikgadējām darbinieku pārrunām. Vēl jāuzlabo talantu vadība un motivēšana - viens burkāns dažādu paaudžu darbiniekiem nav vienādi interesants. Katrā darbavietā jādara maksimālais, nedomājot, ko par to iegūsi, tad iespējas rodas pašas, Viktorija uzskata. «Tas varbūt neiedos 10 latu rīt, bet gan 1000 vēlāk,» viņa atklāj savu karjeras recepti. Ar receptēm Viktorijai ir īpašas attiecības - bez ceļošanas un literatūras par alpīnismu viņa savā virtuvē aizrāvusies arī ar slavenās Džūlijas Čaildas pavārgrāmatu.