Tieši valodas izvēles gadījumi un ar tiem saistītās problēmas visvairāk uztraukušas Latvijas iedzīvotājus, secināja Vineta Poriņa, kas Latvijā vadīja Eiropas Komisijas atbalstīto starptautisko pētījumu Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā.
Secinājums par latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju neizpratni radījis vairākiem kolēģiem no projekta dalībniecēm, tā saukto veco Eiropas valstu izglītības organizācijām. «Kad referēju par Latvijas pētījumu rezultātiem, viņi pārjautāja, vai nav pārpratuši, ka valsts valodā runājošie cilvēki tiek šādi diskriminēti,» saka V. Poriņa. Pētījumā piedalījās Francija, Vācija, Itālija, Lielbritānija, Zviedrija un Latvija. Latvijā pētījumu veica Latvijas Universitātes Multikulturālās izglītības centrs.
V. Poriņa stāsta - katra dalībvalsts organizācija izstrādāja savu imigrantu integrācijas programmu, taču vispirms veica pētījumu, izmantojot «kritiskā incidenta metodi» - respondentiem bija jāpastāsta par kādu kritisku gadījumu, kas viņam noticis dažādu kultūru komunikācijā. «Latvijā valsts valoda ir vienojošā vērtība. Stabilākas valstis, piemēram, ekonomiskās attīstības ziņā, ir ar vienvalodīgu sabiedrību,» saka V. Poriņa.
Latvijā no vairāk nekā 200 respondentiem aptuveni 75% kā spriedzi raisošas situācijas minējuši valodas izvēles gadījumus. «Pamata būtība ir tā, ka cilvēks Latvijā nav varējis sazināties valsts valodā. Viņš runājis valsts valodā, un viņam radusies nepatīkama situācija. Šis fakts pirmām kārtām ir psiholoģiska diskriminācija,» stāsta V. Poriņa. Pārsvarā to piedzīvojuši latvieši, arī atsevišķi poļi, lietuvieši, igauņi. Tiesa, statistika Latvijā liecina par samērā augstu latviešu valodas pratēju īpatsvaru: 1989. gadā latviešu valodu prata 61,7%, taču 2008. gadā cilvēku skaits, kuri vairāk vai mazāk prot latviešu valodu, sasniedza aptuveni 93%.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks par pētījuma secinājumu nebrīnās: «Tas nav pārsteidzoši, latviešiem valoda ir gandrīz vienīgais un pats svarīgākais, kas nosaka nacionālo piederību, kas ir latvietis.» Citās valstīs nacionālo piederību varot noteikt arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, Bosnijā - pēc reliģijas. Jautāts, kāpēc, ja latviski protošo iedzīvotāju skaits ir augsts, tomēr rodas diskomforts, K. Sedlenieks saka - maz varētu būt tādu, kas, zinot latviešu valodu, neatbild kategoriski principa pēc vai politisku motīvu vadīti, daļa kautrējas, baidās, cer, ka viņus tāpat sapratīs.