Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Pētījumā atklāj, ka latviski runājošie lingvistiski diskriminēti, ES kolēģi neizpratnē

Komunicējot ar citu kultūru pārstāvjiem, latviski runājošajiem cilvēkiem vislielāko spriedzi radījušas situācijas, kad viņi Latvijā nav varējuši sazināties valsts valodā vai saziņa notikusi ar grūtībām. Piemēram, kādā Latvijas skolā direktore skolotāju sanāksmes regulāri vadījusi krieviski, pārdevēja veikalā latviešu valodu nesaprata, tāpēc pircējam bija jāpāriet uz neverbālu komunikāciju.

Tieši valodas izvēles gadījumi un ar tiem saistītās problēmas visvairāk uztraukušas Latvijas iedzīvotājus, secināja Vineta Poriņa, kas Latvijā vadīja Eiropas Komisijas atbalstīto starptautisko pētījumu Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā.

Secinājums par latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju neizpratni radījis vairākiem kolēģiem no projekta dalībniecēm, tā saukto veco Eiropas valstu izglītības organizācijām. «Kad referēju par Latvijas pētījumu rezultātiem, viņi pārjautāja, vai nav pārpratuši, ka valsts valodā runājošie cilvēki tiek šādi diskriminēti,» saka V. Poriņa. Pētījumā piedalījās Francija, Vācija, Itālija, Lielbritānija, Zviedrija un Latvija. Latvijā pētījumu veica Latvijas Universitātes Multikulturālās izglītības centrs.

V. Poriņa stāsta - katra dalībvalsts organizācija izstrādāja savu imigrantu integrācijas programmu, taču vispirms veica pētījumu, izmantojot «kritiskā incidenta metodi» - respondentiem bija jāpastāsta par kādu kritisku gadījumu, kas viņam noticis dažādu kultūru komunikācijā. «Latvijā valsts valoda ir vienojošā vērtība. Stabilākas valstis, piemēram, ekonomiskās attīstības ziņā, ir ar vienvalodīgu sabiedrību,» saka V. Poriņa.

Latvijā no vairāk nekā 200 respondentiem aptuveni 75% kā spriedzi raisošas situācijas minējuši valodas izvēles gadījumus. «Pamata būtība ir tā, ka cilvēks Latvijā nav varējis sazināties valsts valodā. Viņš runājis valsts valodā, un viņam radusies nepatīkama situācija. Šis fakts pirmām kārtām ir psiholoģiska diskriminācija,» stāsta V. Poriņa. Pārsvarā to piedzīvojuši latvieši, arī atsevišķi poļi, lietuvieši, igauņi. Tiesa, statistika Latvijā liecina par samērā augstu latviešu valodas pratēju īpatsvaru: 1989. gadā latviešu valodu prata 61,7%, taču 2008. gadā cilvēku skaits, kuri vairāk vai mazāk prot latviešu valodu, sasniedza aptuveni 93%.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks par pētījuma secinājumu nebrīnās: «Tas nav pārsteidzoši, latviešiem valoda ir gandrīz vienīgais un pats svarīgākais, kas nosaka nacionālo piederību, kas ir latvietis.» Citās valstīs nacionālo piederību varot noteikt arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, Bosnijā - pēc reliģijas. Jautāts, kāpēc, ja latviski protošo iedzīvotāju skaits ir augsts, tomēr rodas diskomforts, K. Sedlenieks saka - maz varētu būt tādu, kas, zinot latviešu valodu, neatbild kategoriski principa pēc vai politisku motīvu vadīti, daļa kautrējas, baidās, cer, ka viņus tāpat sapratīs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?