Pētījumā noskaidrots, ka pērn brīvprātīgo darbu vismaz vienu stundu strādājuši 435 000 cilvēku, kopumā tam veltot gandrīz 33 miljonus stundu. Brīvprātīgo darba monetārā vērtība attiecībā pret IKP Latvijā ir viena no augstākajām Austrumeiropas valstīs. Piemēram, Čehijā brīvprātīgā darba pienesums ekonomikai ir tikai 0,38%, Polijā - 0,10% no IKP. Tiesa, Latvijai ir uz ko tiekties, jo, piemēram, Nīderlandē šis skaitlis ir 4,13%, Francijā - 2,66% no IKP.
Visvairāk cilvēku brīvprātīgo darbu Latvijā pērn veikuši vides un dabas aizsardzībā un uzkopšanā, šai jomai seko kultūras un mākslas pasākumi un izglītība. Ieguldītā laika un monetārā pienesuma ziņā visapjomīgākie lauciņi savukārt ir profesionālie pakalpojumi un veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpe. Kopumā brīvprātīgo darbu veikuši 25% Latvijas iedzīvotāju, bet regulāri (reizi mēnesī vai biežāk) - tikai 8%. Biežāk par brīvprātīgajiem kļūst cilvēki vecumā ap 15-24 gadiem un vecāki par 55 gadiem, ar nepabeigtu vai iegūtu augstāko izglītību, publiskajā sektorā strādājošie, pensionāri, skolēni un studenti, kā arī augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, tāpat Vidzemē, Zemgalē un laukos dzīvojošie. Iesaistīties brīvprātīgo darbā cilvēkus visvairāk motivē iespēja sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama (43%), un iespēja uzlabot dzīves kvalitāti savā pilsētā/novadā (34%). Pētījumā arī noskaidrots, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji par brīvprātīgā darba iespējām tomēr ir visai vāji informēti. 68% atzīst, ka par tām zina maz vai nezina neko, un tikai 12% jūtas gana zinoši. Taču lielākā daļa no tiem, kas bijuši brīvprātīgie, gribētu to darīt arī turpmāk, 24% - pat aktīvāk nekā līdz šim.