Jāsaka, toreiz lielāko prieku guvu, klaiņojot pa senatnīgo Rīgu, elpojot «radošu atmosfēru», tomēr piedzīvotais ir spilgtā atmiņā, un ik gadu, kad šo laiku pavadu mājās, smeldz tāda kā sāpe, kā žēlums, ka neesmu kopā ar visiem tiem, kuri vienā naktī cenšas iegūt maksimāli daudz iespaidu. Tomēr man jāatzīst - lai gan esmu bijusi daudzos muzejos, reti kuram atminos nosaukumu. Tāpat man atmiņā nepaliek uzvārdi, vārdi, grāmatu nosaukumi un to autori. Šajās lietās paļaujos uz _deja vu_ sajūtu. Un šī sajūta manā dzīvē ir bieža parādība.
Tomēr, lai arī cik ļauni nebūtu ar manu atmiņu, tādi vārdi kā Rainis, Čaks, Barons, Jaunsudrabiņš un citi man nozīmē daudz. Labprāt apmeklēju izcilu personību memoriālās muzejmājas. Tur varu minēt - kā autors dzīvojis, kā rīkojies tajā laikā, kad radies kāds no šedevriem, ko obligātajā literatūrā lasām joprojām. Tomēr, ja vien nav vajadzīgās garastāvokļa nots, muzeju apmeklēšana ir viena no garlaicīgākajām padarīšanām, iespējams, tāpēc tie cīnās par pastāvēšanu.
Sajūsmā esmu bijusi, apmeklējot vien divus muzejus.Pirmajā reizē Latvijas Okupācijas muzeja zālēm izskrēju cauri pavirši, toties otrajā - pazīstama vēsturi mīloša gida - sava krustēva pavadībā tā apmeklējums bija pavisam citāds. No viņa emocionālā stāstījuma līdzpārdzīvojumā par pagātni metās zosāda. Kopš šā apmeklējuma muzeja ēkai garām eju ar cieņu, arī pati ēka vairs nešķiet neglīta kā stūraina pelēka kārba.
Savukārt pavisam citādas emocijas izbaudīju Vaska figūru muzejā Londonā. Tur piedzīvojums sākās, tiklīdz biju nonākusi uz muzeja sarkanā paklāja. Izlaužoties cauri paparaci ielenkumam un nonākusi slavenību zālē - pati vairs neatceros kā un kapēc -, metos vaska figūras apbrīnot un knipsēties vai pie katras, lai gan nekad neesmu sekojusi līdzi šo personību dzīvesstāstiem. Tagad aplūkojot sevi fotogrāfijās kopā ar Džonija Depa vaska figūru, Arnolda Švarcenegera, Bītlu puišiem, Jāņa Pāvila II, Monro un citām, šķiet - figūrām blakus nolikts «zīmulis». Taču toreiz nekas nešķita smieklīgi, bērna priekā izdzīvoju ikkatru mirkli. Savukārt muzeja pagrabstāvā bailēs svīdu tumsas kambaros... Brr! Labi! Ja ir iespēja būt Londonā, šim muzejam iesaku neiet garām. Ir vērts maksāt par biļeti. Man patika, diena bija piepildīta!