Viņi ir bijuši savu partiju līderi, ieņēmuši augstus amatus un reiz baudījuši arī cilvēku atbalstu vēlēšanās. Tagad viņi palika ārpus tā visa, kas bija kļuvis par dzīvesveidu un pie kā bija pierasts. Neviens no viņiem vairs nav ievēlēts 10. Saeimā. M. Segliņš vienīgais nedomājot pateica: «Mans laiks politikā ir beidzies.»
Bez darba nepalikšot
M. Segliņš ienāca politikā pirms 12 gadiem TP līdera Andra Šķēles personības pārņemts. Īsu brīdi pirms ievēlēšanas 7. Saeimā viņš no advokāta palīga kļuva par zvērinātu advokātu. Tagad tieši neatbild, vai varētu šajā amatā atgriezties. M. Segliņš vēlētos atkal strādāt tieslietu sistēmā un sniegt juridisko palīdzību, kā arī izveidot atbalsta fondu tiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem, kuri cietuši, veicot darba pienākumus. Un vēl M. Segliņš nolēmis mācīties, ko nav uzdrošinājies kā Saeimas deputāts vai ministrs, redzot, kā mediji izsmejot studējošos politiķus. A. Bērziņš politikā ienāca 90. gadu sākumā kā ministra vietnieks Ivara Godmaņa pirmajā valdībā. Daudziem par pārsteigumu viņš, tāpat kā M. Roze, strādājis tikai vienā - 9. Saeimā -, kurā četrus gadus vadījis LPP/LC frakciju un Ārlietu komisiju. Tās priekšsēdis A. Bērziņš palika arī tad, kad LPP/LC atstāja opozīcijā. Līdzīgi M. Segliņš vadīja Juridisko komisiju pēc TP aiziešanas no valdības. Kad 2002. gadā LC palika ārpus Saeimas, A. Bērziņš, zaudējot premjera amatu, kādu laiku bijis kā no laivas izsviests. Tagad viņam jau ir izteikti vairāki darba piedāvājumi. Tādi ir arī M. Rozem, kurš vēl pieteicies konkursā uz vietu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.
M. Grīnblats politikā ir visilgāk - kopš 1988. gada. Kad kļuva zināms, ka viņš nav ievēlēts, TB/LNNK līderis Roberts Zīle to uztvēra kā simbolisku zīmi tam, ka tādējādi ir beidzies kāds būtisks posms partijā. Arī tad, kad M. Grīnblats vairs nevadīja TB/LNNK, stratēģiskās domāšanas dēļ viņa loma partijā joprojām bija liela, lai arī degsmi politiķa acīs pēdējā gadā vairs nemanīja. Uz politiskiem amatiem M. Grīnblats nepretendējot, jo «svītrojumu skaits vēlēšanās ir bijis pietiekami pārliecinošs». Tomēr valsts pārvaldē tāpat kā pārējie trīs viņa kolēģi M.Grīnblats gribētu strādāt.
Atzīst arī kļūdas
Pirms četriem gadiem 9. Saeimas vēlēšanās M. Grīnblats un M. Roze saņēma vislielāko atbalstu no vēlētājiem, kuri balsoja par viņu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Tagad abi ir palikuši savos apgabalos sarakstu beigās. M. Segliņš un A. Bērziņš 9. Saeimas vēlēšanās nebija visvairāk atbalstītie kandidāti, bet sekoja uzreiz aiz lokomotīvēm - gluži tāpat kā tagad. Ja abu pārstāvētā apvienība Par labu Latviju! būtu vēlēšanās ieguvusi vairāk vietu, visticamāk, M. Segliņš un A. Bērziņš būtu arī 10. Saeimā, jo palikuši tūlīt aiz svītras.
M. Rozem un A. Bērziņam neievēlēšana bijusi vairāk negaidīta nekā M. Segliņam, kurš paturējis prātā pirmsvēlēšanu reitingus un esot gatavojies uz visu. A. Bērziņš tomēr ticējis, ka rezultāts būs labāks. «Psiholoģiski jau no gada sākuma rēķinājos, ka mani var neievēlēt,» atzina M. Grīnblats. Daži viņa kolēģi to saista arī ar organizētu pretkampaņu. Pie M.Grīnblata uzvārda ļoti daudzos biļetenos pielikts krustiņš, kuru skaits ir viens no augstākajiem. Tajā pašā laikā daudzi TB/LNNK veterānu ir svītrojuši. «Saplūda kopā divi elektorāti, bet Visu Latvijai! vēlētājs nebija radis balsot par varas pārstāvjiem,» tā notikušo skaidro M. Grīnblats pieļauj, ka «atsevišķas Visu Latvijai! grupas bija aktīvas.» Abu politisko spēku startēšanu kopā viņš vērtē kā neizbēgamu - ja TB/LNNK ietu viena, tai, visticamāk, nebūtu pārstāvniecības parlamentā. M. Grīnblats atzīst, ka partijai ir bijušas kļūdas. M. Roze savu neveiksmi saista ar zemnieku nemieriem un cukurfabriku likvidēšanu. Viņaprāt, cukurfabrikas objektīvi nevarēja pastāvēt - varbūt vēl divus vai trīs gadus, bet ilgāk bez zaudējumiem būtu grūti. Taču atšķirībā no citām ražotnēm tās ir saņēmušas nopietnas kompensācijas.
Neiet bezdarbniekos
No politikas reti kurš var atgriezties iepriekšējā darbā - īpaši, ja politikā būts tik ilgi. Kandidējot vēlēšanās, ikvienam jārēķinās, ka šis darbs ir tikai uz četriem gadiem. Latvijā politiķa amata prestižs nav tāds, lai šis statuss pēc pilnvaru beigām pats par sevi jau būtu vērtība darba tirgū. Neviens no četriem līderiem savas politiskās darbības laikā arī nav saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Tiesa, A. Bērziņam ir aizsardzības ministra Ata Slaktera piešķirtā medaļa par veikto Latvijas integrācijā NATO, savukārt M. Rozem - Itālijas Atzinības krusts.
Neviens no četriem, kas palikuši aiz Saeimas durvīm, bezdarbniekos neplāno stāties. «Nekur pasaulē bijušais premjers neiet bezdarbniekos - ar to es pazemotu valsti, kurā esmu bijis valdības vadītājs,» teica A. Bērziņš. Viņam bez politikas būtu grūti, to sapratis tad, kad bijis privātajā biznesā. Vairāki no TB/LNNK un TP 9. Saeimā ievēlētie pirms vēlēšanām pieslējās stiprākajiem politiskajiem spēkiem, tādēļ arī PLL zaudēja atbalstu Kurzemē, kur kandidēja M. Segliņš. Viņš tā nedarītu, jo: «Ja tu esi kuģī, tad nedrīkst dezertēt, pat ja jūti, ka ir grūti. Es sapratu, ka ir jākandidē, nevis jāmēģina kaut kur gar maliņu nozust.» M. Segliņš ir arī apņēmies nekavēties atmiņās par bijušajiem amatiem, ar ko politiķi mēdz sirgt, viņaprāt, pēc aiziešanas no politikas jāspēj pārlādēt domāšanu.