Diena jau ziņojusi, ka pirms kāda laika par RPK akcionāru kļuva Krievijas uzņēmējs Andrejs Bezhmeļņickis, kurš ir īpašnieks arī Krievijas lielākajā piena pārstrādes kompānijā Junimilk, kura savukārt apvienojusies ar franču gigantu Danone. VP savukārt pastarpināti pieder ekspolitiķa Andra Šķēles sievai un meitām. Lai ar pirms kāda laika izskanēja ziņa, ka uzņēmums esot pārdots, akcionāri to noliedza.
Ziņai par apvienošanos pašlaik nav oficiāla pamata, šādu versiju intervijā Delovije Vesti izteicis tikai viens no RPK akcionāriem Ivars Strautiņš, taču RPK pārstāve Irēna Bērziņa to traktē tā - viņš dalījies pārdomās. Tiesa, RPK uzsver, ka no šāda scenārija būtu tikai ieguvums. «Patlaban energoresursu un degvielas izmaksas ir nesamērīgi augstas, tādēļ lietderīgi sadarboties, uzņēmumiem konsolidējot, piemēram, loģistikas izmaksas. Nevajadzētu paaugstināt piena produktu cenas, no kā neapšaubāmi iegūtu patērētājs.» Arī VP akcionāru pārstāvis Juris Pētersons noliedz, ka būtu kādi konkrēti apvienošanās plāni, tiesa, arī norāda: «Strautiņa kunga medijos publiskotā pieeja ir lietišķa un atbalstāma - konsolidācija nozarē ir nepieciešama.»
Konkurenti gan tik viennozīmīgi to nevērtē. Kompānijas Daugava īpašnieks Aigars Vaivars pauž: «Pēc manas informācijas, šos abus uzņēmumus ir nopircis kāds krievu uzņēmējs. Svarīgi ir tas, ko Latvija no šīs apvienošanās iegūs vai zaudēs.» Viņš uzskata, ka zaudēs. «Zaudēs, jo, ja lielie kombināti sāks uzpirkt visu Latvijas pienu, un loģiski, ka viņi uzpirks un pārstrādās, un vedīs ārā uz Krieviju, radīsies piena deficīts. Un, ja ir piena deficīts, pieaugs tā cena.» Kooperatīva Straupe priekšsēdētājs Imants Balodis tik skeptisks nav un uzsver, ka deficītam nevajadzētu rasties, jo pašreiz daudzi lauksaimnieki pievēršas tieši piena ražošanas biznesam. «Daudzas saimniecības paplašinās, iesniedz Eiropas projektus, tā kā piena ražošanā patlaban redzams pieaugums.» Zīmīgi, ka arī Andris Šķēle pirms laika, jautāts, ko darīs, atstājis Saeimu, teica, ka pievērsīsies tieši piena lopu audzēšanai. Arī Tukuma piena pārstāvis Armands Artihovičs neko draudīgu nesaskata. «No izmēru viedokļa šis uzņēmums būtu tikai normāls, starp Baltijas piena uzņēmumiem konkurētspējīgs uzņēmums.» Viņš gan piebilst, cits jautājums ir - par RPK un VP apvienojuma dominējošo lomu Latvijas tirgū.
Konkurences likums noteic, ka gadījumos, kad abu tirgus dalībnieku apgrozījums Latvijas tirgū pārsniedz 25 miljonus latu, par apvienošanos ir jāsaņem Konkurences padomes (KP) atļauja. RPK un VP kopējais apgrozījums pērn bija 83 miljoni latu. KP pārstāve Inita Kabanova Dienai teica, ka pašlaik jelkāds pieprasījums pēc atļaujas nav saņemts.