Latvija to tā arī uztvēra - sākot gatavoties trīs gadus iepriekš un savam pienākumam dāsni atvēlot 60 miljonus eiro - summa ir līdzvērtīga Liepājas pašvaldības šā gada pamatbudžetam. Pienākuma apziņa turpināsies līdz pat gada beigām, jo tieši tik ilgi turpinās strādāt LPESP sekretariāta gandrīz visu departamentu vadība un administrācija 18 cilvēku sastāvā.
Minēto darbinieku mēnešalgas diapazons ir no 800 līdz 1800 eiro, un tos vēl pusgadu viņi saņems par prezidentūras pārskatu rakstīšanu, «lietvedības, sekretariāta tiesību un visa pārējā nodošanu», kā arī «sadarbību ar Luksemburgu līdz trio prezidentūras beigām», kā Dienai skaidro sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone. Paredzot, ka pēdējais pasākums zem Latvijas prezidentūras karoga noslēgsies vien novembra beigās, sekretariāts laikus nodrošinājies, lai amatā ilgāk varētu strādāt Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne. Viņai esot jāgādā, lai bez aizķeršanās būtu apskatāma izstāde Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla, kas iekļauta 58. Venēcijas mākslas biennāles paralēlajā programmā, un līdz tam arī esot jānoslēdz saistības ar aptuveni 400 citu prezidentūras kultūras pasākumu rīkotājiem. Prezidentūras atskaņu režīmā līdz gada nogalei strādās arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) - viņa skaidro, ka cieši sadarbošoties ES dienaskārtības jautājumos ar Luksemburgas premjerministru, kura valsts prezidentūras pienākumus pilda šajā pusgadā.
Nekonkrēti panākumi
Tikmēr Ārlietu ministrijā tiekot lemts par prēmiju izmaksu aptuveni 1140 ierēdņiem, kuri bija iesaistīti prezidentūras aktivitātēs. Jāatzīmē, ka prezidentūras laikā šie cilvēki saņēmuši piemaksas par intensitāti, kā iepriekš atklāja Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos. Kam un cik lielas naudas balvas pārskaitīs, ĀM pagaidām neatklāj, jo pašlaik tiek izvērtēts darbinieku ieguldījums un intensitāte prezidentūras laikā, norāda ĀM preses sekretārs Ivars Lasis. Pamatojumu valsts sektora darbinieku prēmēšanai var rast arī prezidentūras laika sasniegumu atskaitēs - premjere jūnija beigās Briselē sacīja, ka, neskatoties uz to, ka «prezidentūra notikusi izaicinājumu pilnā un dinamiskā periodā», esot daudzi panākumi: «Rekordīsā laikā panākta vienošanās par Eiropas stratēģisko investīciju fondu, likti pamati Eiropas Enerģētikas savienībai, [tapusi] vienošanās par datu aizsardzības regulu, viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un atvērta interneta nodrošināšanu.»
Kā viens no lielākajiem lepnumiem tiek piesaukts Austrumu partnerības samits Rīgā, kas «apliecināja stabilu un neatgriezenisku ES politiku stratēģiski nozīmīgu attiecību stiprināšanā ar Austrumu partnerības valstīm». Taču, apkopojot samita rezultātus, tajā skaitā izlasot tā laikā pieņemto deklarāciju, secināms, ka, iespējams, vienīgais konkrētais vērienīgā pasākuma rezultāts ir Ukrainas finansiāla atbalstīšana 1,8 miljardu eiro apmērā. Savukārt deklarācijas katrā no 30 punktiem galveno darbību izsakošās frāzes aprobežojas ar «samita dalībnieki atkārtoti apliecina», «uzsver nepieciešamību», «atbalsta, atzinīgi novērtē» un tamlīdzīgi. Kā vēl viens samita rezultāts tiek minēta vienošanās panākšana par nosodījumu Krimas pussalas aneksijai.
Labākie no visiem?
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa), komentējot LPESP rezultātus EP Informācijas biroja pārstāvjiem, ir kritisks: «Mēs Austrumu partnerību izvēlējāmies kā savu prioritāro līniju, taču piemānījām partnerus, kurus uzskatām par draugiem. Viņi nedabūja pat to, ko cerēja, tostarp bezvīzu režīmu, īpaši - Gruzija, kas jau ilgstoši runājusi par bezvīzu režīmu, ieviešot vairākus nepieciešamos priekšnoteikumus, tostarp - labu robežkontroli.» Arī Iveta Grigule (ZZS) Austrumu partnerības samitu dēvē par neveiksmi: «Iespējams, ka pietrūka spilgtu līderu, kuros ieklausītos un kuru vārdam būtu svars citu Eiropas politikas smagsvaru vidū, varbūt nostrādāja latviskā mentalitāte un pieticība, kas atturēja no riskēšanas, piedāvājot drosmīgus nestandarta risinājumus problēmām.» Viņa piebilst, ka «Latvijas panākumi pārsvarā ir tehniski, nevis politiski». Atšķirīgi viedokļi ir eiroparlamentāriešiem - premjeres partijas biedriem. Sandra Kalniete (Vienotība) uzskata, ka «simtiem cilvēku Latvijas valsts pārvaldē ir pelnījuši atzinību un pateicību par savu izcilo darbu prezidentūras laikā, par neskaitāmajām virsstundām un negulētajām naktīm». Krišjānis Kariņš (Vienotība) aizvadīto pusgadu dēvē par nevainojamu un saka, ka tā rezultātā Latvija palielinājusi savu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesiem ES.
Arī ārvalstu medijos un politiķu mikroblogos vietnē Twitter par mazās ES dalībvalsts Latvijas «iznesto» prezidentūru lasāmas pārsvarā atzinīgas atsauksmes. Eiropas Komisijas viceprezidents darba vietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens, jūnija sākumā viesojoties Latvijā, sacīja: «Mēs Briselē esam vienisprātis nonākuši pie secinājuma, ka Latvijas prezidentūra ir visefektīvākā no visām prezidentūrām.»
Jāatzīmē, ka augstā līmenī strādājuši LPESP tēla uzturētāji, vairākkārt īstenojot kampaņas, lai mazinātu sabiedrības sašutumu par prezidentūras augstajām izmaksām. Piemēram, sekretariāts pat bija pasūtījis īpašu pētījumu, kuras rezultāti prezidentūrai ļoti glaimo. Kā secinājuši pētījuma autori - vadības konsultāciju SIA KPMG Baltics, kopējie Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē sasniegšot 64,5 miljonus eiro, bet makroekonomisko ieguldījumu apjoms veidošot 71,16 miljonus eiro.