Trīs gadus Ziemeļamerikas junioru hokejā latvietis lauza ceļu uz ASV spēcīgāko studentu līgu NCAA, un nu pēc stipri apšaubāmajām Soču analīzēm studijām Amerikā iedegta sarkanā gaisma. Pēc paša Ralfa teiktā, tie ir arī vismaz 30 000 ASV dolāru gadā, kurus viņam kā hokejistam par studēšanu nevajadzēja maksāt. «Mācību plinti» Freibergs gan krūmos negrasās mest.
«Rakstīšu e-pastu, lai mācības lēnītēm varētu turpināt neklātienē. Tie jau nebūs divi gadi, kuros man būtu jāapgūst turpmākā mācību viela, bet gan kādi četri,» Dienai skaidroja Ralfs. Viena priekšmeta maksa esot pusotra tūkstoša dolāru. Lai pabeigtu skolu, būšot nepieciešami aptuveni 40 000 ASV dolāru. Kur dabūt tādu naudu? «Nezinu,» nevilcinoties atbildēja Freibergs.
Ja tomēr notiek mazāk ticamais scenārijs un dopinga lietā tevi atzīst par nevainīgu, pastāv vēl iespēja atgriezties Bowling Green State universitātē?
Nē, visam ir pārvilkta pāri strīpa. Skola man jau atsūtīja dokumentu, ka šī iemesla dēļ stipendija ir anulēta. To uzzinot, es arī parakstīju profesionālo spēlētāja līgumu, kas turpmāk arī izslēdz man iespēju ar hokeja spēlēšanu saņemt stipendiju augstskolā. Uzvarēt es vairs neko nevaru, un arī zaudēt man vairs nav ko. Cīnīšos par taisnību. Vienīgais, ko es varu iegūt, ir naudas kompensācijas izmaksa par nodarīto morālo kaitējumu. Man pretī ir ļoti nopietnas organizācijas.
Tas arī, šķiet, mazina tavas izredzes uzvarēt dopinga lietā. Vai tādā gadījumā par nederīgām netiek atzītas arī visas citas Soču pozitīvās dopinga analīzes?
Manuprāt, ja es šo lietu uzvaru, visi Sočos pieķertie sportisti tiek atzīti par nevainīgiem. Tas neizklausās īsti ticami - viņi varbūt pateiks, ka kaut kur ir kļūdījušies, bet neamnestēs jau visus Sočos dopingā pieķertos sportistus. Esam mēģinājuši kontaktēties ar citiem šai lietā iesaistītajiem sportistiem, bet viņi nav izrādījuši interesi kaut ko darīt. Es zinu, ka austriešu kalnu slēpotājs (Johanness Dīrers - aut.) ir beidzis sportista karjeru, savukārt Polijas bobslejists (Daņels Zalevskis - aut.) ir pusamatieris.
Vai nav jābūt pilnīgi dullam, lai kaut ko aizliegtu lietotu, zinot, cik liela ir varbūtība olimpiādē tikt izsauktam uz dopinga pārbaudi?
Tieši tā. Es pilnīgi noteikti baidītos uz olimpiādi braukt, ja būtu lietojis kādu aizdomīgu preparātu. Bet kaut ko aizliegtu lietot jau pašā olimpiādē - tur vispār ir jābūt bez prāta. Protams, es esmu izmēģinājis uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir kreatīns un aminoskābes. Šādas vielas lieto gandrīz visi sportisti. Man nekad nav bijušas pat šaubas par tiem līdzekļiem, ko izmantoju atjaunošanās procesā.
Dopinga kontrolieriem jau ir savs viedoklis, kad tu varētu būt darījis kaut ko aizliegtu…
Par aizliegto vielu lietošanas laiku viedokļi arī atšķiras. Vieni saka, ka es esmu kaut ko lietojis vasarā, otri - ka olimpiādē. Interesanti, ka, pēc krievu domām, šī viela man organismā neesot no iepriekšējās vasaras. Tādā gadījumā rodas jautājums, kāpēc trijās citās laboratorijās man bija negatīvas analīzes. Mani pārbaudīja Amerikā, kur uz pārbaudēm ierodas NCAA un NHL spēlētāji. Tas tikai norāda, cik nopietna ir šī laboratorija. Eiropā negatīvas analīzes pienāca no starptautiski atzītas Helsinku laboratorijas un Šveices, kur atrodas galvenā antidopinga mītne. Trijās demokrātiskās valstīs man bija negatīvas analīzes, bet šaubīgajā Krievijā - pozitīvas. Kad es savam koledžas ārstam pateicu, ka pēc vienas versijas es kaut ko aizliegtu esot lietojis vasarā, viņš man teica, ka es esot melis, jo tas nevarot būt. To pašu ir teikuši arī citi ārsti.
Kad varētu tikt pieņemts galīgais lēmums tavā dopinga lietā?
Man saka, ka septembra vidū.
Ja tevi atzīs par vainīgu, tas neietekmēs pēdējo parakstīto līgumu ar Amerikas hokeja līgas (AHL) klubu St. John's IceCaps?
Nē, jo šai līgai nav sadarbības ar Starptautisko hokeja federāciju (IIHF). Īstenībā pieņemtajam lēmumam nevajadzētu būt saistošam arī NCAA līgai. Arī šai līgai nav sadarbības ar IIHF, turklāt tūlīt pēc ierašanās Amerikā man veica pārbaudi NCAA laboratorijā. Rezultāts bija negatīvs. Tad kā sanāk - ka viņu pašu laboratorijā uzrāda nepareizus rezultātus? Lietas apstākļu izskaidrošanu sarežģīja arī lietu kārtība, ka ar NCAA pārstāvjiem personīgi nav iespējas sazināties. Tā ir ļoti liela organizācija. Viņiem gan ir viens pārstāvis mūsu skolā. Ar viņu jau es cīnījos, kad man piesprieda 33 spēļu diskvalifikāciju par to, ka biju spēlējis Dinamo-Juniors sastāvā. Nedrīkstēju būt spēlējis komandā, kurā hokejisti saņem naudu. Sākotnēji viņš teica, ka ieskaitīs šajā termiņā arī pārbaudes spēles, bet pēc tam atrunājās, ka, protams, varot ņemt vērā tikai oficiālās spēles.
Kāda bija studentu komandas trenera nostāja?
Viņš teica, ka mēs nevaram mainīt līgas noteikumus. Cerējām, ka lēmums tiks pieņemts jūnijā vai jūlijā. Tā arī mums sākumā solīja, bet viss ir ievilcies līdz septembra vidum. Komanda tik ilgi nevarēja gaidīt. Viņiem vajadzēja ņemt citu aizsargu, citādi pastāvēja risks, ka viena vieta sastāvā paliks neaizpildīta.
Uz Ameriku būtībā jau brauci, lai ar hokeja palīdzību iegūtu augstāko izglītību. Tagad visi pūliņi izrādījušies veltīgi?
Kā saka - tagad viss ir kaķim zem astes. Vienīgais, ko neesmu zaudējis, - tā ir iespēja turpināt mācīties neklātienē. To es varu darīt līdz 40 vai pat 50 gadu vecumam.
Tagad būs ļoti labi jāspēlē hokejs, lai sapelnītu naudu mācībām. Ir gan dzirdēts, ka otrajā spēcīgākajā Ziemeļamerikas līgā AHL hokejisti pelna nelielas summas. Spēlētājiem ar ģimenēm esot grūti pat savilkt galus kopā. Vai tas nozīmē, ka vienīgā iespēja ir aizcīnīties līdz NHL?
Par AHL tā arī ir, ka, tur spēlējot, mācībām naudu nenopelnīt. Tik tiešām jāmēģina sisties tagad līdz pašai augšai, lai gan pamazām jau mācības var turpināt. Izglītība nekad par ļaunu nenāks.
Kad saprati, ka vienīgais risinājums ir parakstīt līgumu ar AHL klubu? Vai bija arī kādi citi varianti?
Patlaban man ir pagaidu diskvalifikācija. Eiropā es spēlēt nevaru, tāpēc citu variantu jau arī nebija. No otras puses, spēlētāja karjeru es vienmēr esmu gribējis attīstīt Amerikā. Tāds ir un paliek mans mūža mērķis. Ja ir iespēja spēlēt Amerikā, es Eiropas virzienā nemaz neskatos.
Spēlēšana pasaules čempionātā un olimpiādē Sočos gan jau palīdzēja iegūt līgumu AHL?
Kaut kādā ziņā jau palīdzēja, taču, cik es Vinipegā runāju ar viņu sistēmas skautiem un savu aģentu, uz jautājumu, kur viņi mani ir pamanījuši, es saņēmu atbildi, ka koledžas komandā. Studentu līgā skauti ir klāt katrā spēlē. Olimpiādē mani vēl ievēroja, bet par pasaules čempionātu viena daļa aiz okeāna tā īsti nemaz nav dzirdējusi. Daudzi to varbūt nezina, bet pēdējā laikā trīsdesmit procentu spēlētāju NHL nokļūst no koledžas komandām. Šī proporcija vēl turpina palielināties. Līdzīgi ir arī Rīgas Dinamo. Izņemot eiropiešus, gandrīz visi pārējie ārzemnieki ir gājuši cauri koledžas sistēmai, sākot no Marka Hārtigana līdz pat šovasar «parakstītajam» Čārlzam Genovejam. Viņam savulaik patiešām bija iespaidīga statistika koledžā. Pagājušās sezonas Rīgas Dinamo leģionāram Metam Robinsonam savukārt studiju gados statistika bija gaužām pieticīga.
Vai nebūs sarežģīti nostiprināties AHL klubā, jo pirms sezonas parasti uz leju nosūta spēlētājus no NHL. Tad vēl ir jaunie un perspektīvie drafta pirmās un otrās kārtas numuri, kuriem jādod iespēja spēlēt…
Es jau ar to rēķinos. Aģents teica, ka šovasar par mani bijusi negaidīti liela interese no vairākām AHL komandām, taču gandrīz visas šaubījušās, kā es no koledžas komandas pa taisno varēšu ielēkt šajā līmenī. Tāpēc arī man nepiedāvāja NHL-AHL līmeņa līgumu. Man ir AHL-ECHL līgums. Visticamāk, es sezonu arī iesākšu ECHL komandā. Augstākajā līmenī jau ir ļoti liela konkurence uz vietām sastāvā.
Esi parakstījis līgumu ar NHL kluba Vinipegas Jets fārmklubu. Tas nozīmē, ka tagad ir iespēja uz augšu izsisties tikai uz Jets?
Jā. Sākotnēji aģents gan izteicās, ka varbūt derētu parakstīt līgumu ar ECHL klubu, jo pēc tam tad būtu iespēja nokļūt jebkurā AHL komandā. Labus spēlētājus jau vienmēr pamanot, tomēr es izvēlējos stabilitāti, ka vismaz vienas sistēmas komandā man AHL pavērsies iespēja uzspēlēt. ECHL nav līga, kurā es gribētu spēlēt. Mans mērķis ir šosezon nokļūt AHL.
Cik ilgi esi gatavs lauzt ceļu uz augšu Ziemeļamerikā?
Darīšu to tik ilgi, kamēr jutīšu, ka pēdējā iespēja vēl nav zudusi.
NHL priekšroka laikam tiek dota raženiem aizsargiem. Ar 180 centimetru augumu tev nebūs grūti tikt līdz augšai?
Pēdējos gados tendence mainās. NHL komandas jau sākušas vairāk skatīties mazo un kustīgo aizsargu virzienā. Aizsargam ar augumu virs 190 centimetriem ir grūtāk izsekot ātrajiem uzbrucējiem. NHL tagad spēlē pēc principa: kura komanda gūs vairāk vārtu, nevis kura labāk aizsargāsies. Uzskatāms piemērs pašreizējam NHL prototipam ir Bostonas Bruins aizsargs Korijs Krugs. Viņš augumā ir mazāks par mani, bet ar rezultatīvu spēli jau pirmajā gadā kļuva par Bostonas zvaigzni.
Slidošanas prasmei ir palielinājusies nozīme?
Pilnīgi noteikti, un es par to vēl vairāk pārliecinājos šovasar NHL jauno spēlētāju nometnē, uz kuru atbrauc tikai viens procents no visiem Ziemeļamerikas jaunajiem spēlētājiem. Pārsvarā - visi talantīgākie. Pamanīju vienu augumā necilu spēlētāju ar tievām kājām, kurš svaru zālē neko puslīdz ievērojamu nevarēja pacelt. Taču kā viņš visus apslidoja! Es nedomāju, ka viņš treniņos ir ieguldījis milzīgu darbu. Viņš vienkārši ir ļoti talantīgs.
Šajā sarežģītajā laikā Latvijā esi sajutis sporta sabiedrības atbalstu?
Latvijā ir organizācija, kas uzskata par savu pienākumu mani iegāzt, lai parādītu, cik viņi labi strādā. No sporta dzīves vadošajiem darbiniekiem šajā laikā neesmu saņēmis nevienu telefona zvanu, kurā būtu izteikta vēlēšanās man palīdzēt. Tāpēc tagad es vairs nebrīnos, ka pavasaros ir gadījumi, ka spēlētāji atsakās spēlēt Latvijas izlasē.