Kaspars Bērziņš
Nešaubos, ka Lietuvas komanda, zinot mūsu resursus garajā galā, mērķtiecīgi spēlēja uz to, lai pēc iespējas ātrāk mūsu garākajiem spēlētājiem sagādātu piezīmju normu. Viņi pacietīgi spēlēja uz to. Mūsu treneri arī ar to rēķinājās, tāpēc bija rezerves plāns ar aizsardzības maiņu, taču viņi pēc tās neapjuka un trāpīja savus metienus. Divdesmit minūtēs basketbola mačā uzvarēt nevar - to šodien ļoti labi parādīja gan Latvija, gan Lietuva.
Sākums un emocijas bija tādas, kurās gribas atgriezties?
Protams, emocijas bija varenas, taču atgriezties? Labāk kaut ko jaunu, un gaidām nākamo spēli.
Vai bez piezīmēm bija vēl kādas lietas, kas izjauca spēles plānu?
Nē, taču tas bija sākums visām neveiksmēm. Piezīmes sasēja garajiem rokas, piespieda būt piesardzīgākiem, aizsardzībā lika spēlēt bijīgāk, un viņi to ļoti labi izmantoja. Visi labi zinām, ka tā ir pasaules līmeņa komanda. Tās piezīmes pilnībā izjauca spēles plānu.
Kā tiekat galā ar emocijām, kad tik daudz līdzjutēju atbalsta?
Tas noteikti nav slogs, kā daži varbūt baidījās. Paldies līdzjutējiem, kuri pat pēdējā minūtē pie mīnus deviņpadsmit turpināja skandēt mūsu valsts vārdu. Tas ir papildu stimuls nākamajās spēlēs būt vēl labākiem.
Arī pret Čehiju garajā galā būs ļoti nopietns pretinieks Jans Veselijs...
Neko daudz par to nezinu. Kā iepriekš, treneri vakarā mums stāstīs, kā spēlēt, lai uzvarētu. Neko vairāk šobrīd pateikt nevaru. Pat nevarētu nosaukt piecu čehu basketbolistu uzvārdus.
Varētu teikt, ka čehi ir vismazāk pazīstamie grupas pretinieki?
Nu, igauņus, lietuviešus, protams, zinām labāk, taču arī Čehijai netrūkst Eiropas līmeņa spēlētāju, kuri ir redzēti.
Būs jāspēlē trešo dienu pēc kārtas! Vai spēks vēl ir?
Nekādu problēmu. Esam tam gatavojušies visu vasaru. Arī turnīri tika veidoti pa trim spēlēm trīs dienās. Nav jau arī tā, ka kāds no mums spēlētu pa četrdesmit minūtēm laukumā.