Edgars Piksons
Apsveicu ar lieliskajiem rezultātiem! Pats cerēji uz tik augstām vietām?
Klusībā jau, protams, cerēju, bet uz tik augstām vietām gan netēmēju. Pirms čempionāta, konsultējoties ar treneri Ilgoni Poguli, izvirzīju sev individuālo mērķi pacīnīties par iekļūšanu labāko trīsdesmitniekā. Pašam ir neiedomājams prieks, ka izdevās tik labas sacensības.
Kas ir tava panākuma atslēga?
Izdevās veiksmīgi izpildīt treniņu plānu. Pirms braukšanas uz Hantimansijsku cītīgi gatavojos Latvijā.
Iepriekšējos gados taču arī noteikti gatavojies cītīgi?!
Jā, protams, bet pēc pavisam citādiem treniņu plāniem. Agrāk tos man gatavoja toreizējais izlases galvenais treneris Vitālijs Urbanovičs, bet pēc viņa pārcelšanās uz Ukrainas izlasi atgriezos sava pirmā trenera Poguļa paspārnē.
Kāpēc neizdevās iedzīšanā vismaz noturēt sprintā izcīnīto 8. vietu?
Pievīla šaušana. Sacensību laikā bija nosalušas rokas, un es tās praktiski nejutu. Hantimansijskā it kā nav pārāk auksti - mīnus 15 grādu, bet kopā ar stipro vēju nav diez ko patīkami.
Vai pēc sacensībām ar rokām viss kārtībā?
Jā, jau atsilušas, viss kārtībā. Nebūs tā kā Slovēnijas biatlonistam Jakovam Fakam, kuram viena roka joprojām ir paralizēta, kā dēļ viņš nevar startēt čempionātā.
Kas tieši neizdevās šaušanā?
Te ir ļoti mainīgs vējš. Šautuve šajā trasē izkārtota klajā vietā, tāpēc vēja virziens acumirklī mēdz mainīties uz diametrāli pretējo pusi. Treniņos vari sašaut kaut vai 50 mērķu pēc kārtas, bet sacensībās no tā labuma var arī nebūt.
Uz ko ceri individuālajās sacensībās, stafetē un masu startā?
Masu startā vēl jau neesmu nodrošinājis sev vietu (smejas). Pagaidām gan izskatās, ka tikšu, bet daudz kas būs atkarīgs no tā, kā man klāsies 20 kilometru individuālajās sacensībās. Ceru iekļūt trīsdesmitniekā. Par stafeti - mēģināsim sasniegt iespējami augstāko rezultātu, bet konkrētus mērķus neizvirzīsim.