Liktenīgais OIK
Elektrības tirgus atvēršanas noslēdzošā fāze atlikta, jo pagaidām vēl nav rasts risinājums, kā samazināt obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK apjomu. Iepriekš intervijā Dienai ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts minēja, ka lēmums par pilnīgu tirgus liberalizāciju septembrī pieņemts, «pirms tika iegūta pilna aina par enerģijas subsīdiju un elektrības cenu pieauguma prognozēm».
Latvenergo pārstāvji gaida, kad tirgus būs atvērts pilnībā, norāda Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis un atgādina, ka elektroenerģijas tirgus Latvijā liberalizēts 75% apjomā un tiek realizēts pēc brīvā tirgus principiem - par tirgus cenu un no brīvā tirgū strādājošiem komersantiem. «Līdzīga atvērtības pakāpe ir arī Lietuvā, avangardā šajā ziņā ir Igaunija, kur 100% tirgus ir liberalizēts kopš janvāra,» norāda A. Siksnis un turpina: «No tirgus atvēršanas nešaubīgi ilgtermiņā ieguvēja būs sabiedrība, jo elektroenerģijas ražotāji, domājot par sava produkta un pakalpojuma konkurētspēju, būs spiesti optimizēt izmaksas un efektīvāk ražot elektroenerģiju. Regulēto tarifu atcelšana panāks arī to, ka elektroenerģijas piegāde klientu uztverē kļūs par pakalpojumu ar skaidri pārredzamiem un salīdzināmiem komersantu piedāvājumiem.»
Trūkst skaidrojumu
Elektroenerģijas tirgotāja Inter Rao Latvia pārstāve Violeta Čudare pauž viedokli, ka pilnīgas tirgus liberalizācijas atlikšana ir viens no labākajiem risinājumiem pašreizējā situācijā.
«Pēc šobrīd izskanējušās informācijas, par prasībām, kādas tiks izvirzītas tirgotājam, kas vēlēsies tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām, ir skaidrs, ka tas prasīs lielas investīcijas, kuru atdeve prognozējama ilgstošā laika posmā,» stāsta V. Čudare un atgādina, ka tirgus jau patlaban teorētiski ir atvērts, jo mājsaimniecības var izvēlēties tirgotāju. Taču pēc pilnīgas tirgus atvēršanas tas būtu jādara obligāti. V. Čudare pauž pārliecību, ka no procesa atlikšanas mājsaimniecības tikai iegūs, jo tarifs tās pasargā no iespējamām izmaksu svārstībām, kādas ir atvērtajā tirgū - gan saistībā ar elektroenerģijas cenām, gan ar OIK.
Savukārt elektroenerģijas uzņēmuma Hansa Energy valdes loceklis Andris Didrihsons Dienai atzīst, ka būtiskākais šajā situācijā esot informācijas trūkums, un skarbi vērtē EM attieksmi pret tirgus spēlētājiem: «Patlaban trūkst precīzu skaidrojumu, kāpēc ir atlikta elektroenerģijas tirgus atvēršana uz nenoteiktu laiku, nav arī informācijas, kādi būs tālākie risinājumi nozares sakārtošanā.» Viņš pauž pārliecību, ka šāda situācija atstāj neziņā ne tikai iedzīvotājus, bet arī elektroenerģijas tirgotājus, kuri veikuši ieguldījumus, lai jau 1. septembrī piedāvātu savus pakalpojumus. «Turklāt arī ārvalstu uzņēmumi Latvijas virzienā raugās atturīgi, jo nav skaidrības par nozares attīstību ilgtermiņā. Ir jāsaprot, ka lētāka elektrība patērētājiem būs pieejama, tikai palielinoties elektroenerģijas piegādātāju konkurencei brīvā tirgus apstākļos,» klāsta A. Didrihsons.
Viņš uzskata, ka «tiek raidīti nelabvēlīgi signāli ne tikai elektroenerģijas patērētājiem, bet arī elektroenerģijas tirgotājiem un ražotājiem. Domāju, ka EM izvēlētais ceļš nonāk pretrunā ar solījumiem mazināt monopolu.»
Līdz galam nepārdomāts
Diametrāli pretēju viedokli pauž elektrības mazumtirgotāja Enerģijas avots valdes loceklis Marko Alliksons: «Plānotā tirgus atvēršanas shēma tikai ierobežotu konkurenci un līdz ar to būtu radījusi augstākas elektroenerģijas cenas Latvijas patērētājiem salīdzinājumā ar kaimiņiem.»
Viņš pauž pārliecību, ka iecerētā tirgus atvēršanas gaita varētu «izraisīt masveidīgu uzdevumu dubultošanos un mulsinošu jucekli starp regulēto tīkla pakalpojumu un konkurētspējīgu elektroenerģijas pārdošanu». Tāpat pastāv risks, ka tas traucētu jaunu elektroenerģijas mazumtirgotāju ienākšanai Latvijas tirgū, jo šāds modelis netiek izmantots nevienā no Ziemeļvalstīm.
SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers uzskata, ka tirgus atvēršanas atlikšana dod iespēju iedzīvotājiem kādu laiku arī maksāt mazāk par elektroenerģiju. «Tirgus atvēršanas brīdī visiem iesaistītajiem spēlētājiem jābūt vienādās pozīcijās, tirgotājiem vajadzīgi skaidri noteikumi, patērētājiem zināšanas par tirgus funkcijām un iespējām. Tādējādi varētu izvairīties no pēdējā brīža risinājumiem jomā, kas ietekmē katru Latvijas mājsaimniecību,» saka Enefit vadītājs.
Patērētāji tiek baidīti
«Tirgus atvēršana nav aizkavēta, bet ir atlikta piespiedu izdzīšana,» saka elektroenerģijas eksperts Juris Ozoliņš un uzsver, ka jau kopš 2007. gada mājsaimniecībām ir tiesības izvēlēties piegādātāju, bet, ja tiktu pieņemts lēmums par pilnīgu tirgus liberalizāciju, cilvēkiem obligāti būtu jāizvēlas, no kā pirkt elektrību.
«Lai nebūtu jāmokās ar tiesas procesu, kurā patērētāji cīnījās pret regulatoru, kur bija lēmums par regulatora apstiprināto tarifu atcelšanu, EM pārstāvji nolēma, ka patērētājam pašam obligāti būs jāizvēlas piegādātājs. Lai izvairītos no administratīvas dilemmas, tika piedāvāta savāda procedūra, man tā liekas absurda,» pārdomās dalās J. Ozoliņš un piebilst: «Labi vien ir, ka tirgu pilnībā never vaļā. Sabiedriskajā retorikā tagad varam novērot patērētāju baidīšanu, saka - ja neizvēlēsies piegādātāju, tad elektrība būs dārgāka. Kas tad tā par ministriju, kas patērētāju baida ar tirgus un konkurences principiem?»
Par spīti pārmetumiem, J. Ozoliņš tomēr uzskata, ka elektroenerģijas tirgū nepieciešams veicināt konkurenci un radīt sociāli ekonomiskos ieguvumus, taču piebilst: «Ir jāsaprot, ka tie ieguvumi būs vairumtirdzniecībā, tikai tur mēs ieraudzīsim rezultātu, savukārt spēlētāji mazumtirdzniecībā nenosaka cenu. Līdzīgi ir, piemēram, ar naftu, kuras cenu nosaka globālie procesi un nodokļi, bet mēs redzam ļoti mazu atšķirību starp cenām, ko piedāvā degvielas mazumtirgotāji. Tur īsta konkurence nemaz nepastāv, tikai tāda tirgus pārdalīšanās, nedaudz par labu vienam vai otram.»
Tikmēr Konkurences padomes pārstāvji norāda, ka patlaban elektroenerģijas tirgū konkurences attīstība nav kavēta, taču reizēm patērētāju brīvību ierobežo paredzētais līgumsods par līguma pirmstermiņa laušanu, līdz ar to ir apgrūtināta klientu iespēja mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Līdz ar pilnīgu tirgus liberalizāciju paredzams, ka šī problēma izzudīs.