U. Gruntmaņa pieminētais apraksts atbilst Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektoram, Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājam profesoram Jānim Gardovskim. Pats RSU rektors norāda, ka amata pienākumus slimnīcā un profesora darbu savienot ar rektora darbu var pilnvērtīgi.
«Eiropas un pasaules kontekstā tas nav saprotams, un tam būtu jāmainās. Katrs no šiem darbiem būtu jādara cilvēkam, kas tam spēj veltīt visus 100%, tikai tad lietas būtiski uzlabosies,» LA norādīja U. Gruntmanis. Par J. Gardovska amatu savienošanu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš Dienai saka: «Viens ir, ko es varu domāt, un otrs - ko varu darīt.» Tā arī neizsakot savu viedokli, viņš tikai norāda - kad J. Gardovski iecēla rektora amatā, valdība 2008. gada 14. februārī pieņēma lēmumu atļaut savienot šos amatus. «Es neesmu viņa tiešais darba devējs. Slimnīcas administrācijai tas jāvērtē, vai viņš savus pienākumus veic pietiekami labi. Taču rektoru apstiprina RSU Senāts,» norāda R. Muciņš. Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja p. i. Modris Dzenītis amatu apvienošanā nekādas problēmas nesaskata. Viņš norāda, ka Stradiņa slimnīcas darba līgumā ar J. Gardovski noteikta nepilna darba slodze.
«Profesors Gardovskis veiksmīgi tiek galā ar saviem darba pienākumiem kā klīnikas vadītājs un ķirurgs. Svarīgāks par stundu skaitu uz papīra ir darba rezultāts,» paskaidro M. Dzenītis. Stradiņa slimnīcā J. Gardovska pērn saņemtā alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas bija vidēji 1322 lati mēnesī jeb 15 871 lats gadā, vēsta viņa VID iesniegtā amatpersonas deklarācija. RSU rektora alga ir vidēji 2966 lati mēnesī uz papīra jeb 35 637 lati gadā no valsts budžeta dotācijas un universitātes pašas ieņēmumiem. Vēl RSU J. Gardovskis saņēma profesora algu - pirms nodokļiem 13 979 latus gadā, katedras vadītāja algu - 5996 latus gadā, pētnieka algu un projekta vadītāja grantu - 8201 latu gadā.
J. Gardovskis Dienai vispirms norāda, ka par rektoru ieceļ profesoru, tātad, lai būtu rektors, jābūt profesoram. Viņš arī uzsver, ka likumdošana paredz rektora līdzdalību lekciju lasīšanā, jauno pētnieku izglītošanā un jaunās zinātnieku paaudzes veidošanā. «Tas nozīmē, ka man kā profesoram ķirurģijā, lai nodrošinātu pilnvērtīgas lekcijas, vienlaikus jābūt arī praktizējošam ķirurgam - regulāri jāveic operācijas,» skaidro J. Gardovskis un piebilst - kurš gan gribētu, lai topošos ārstus izglītotu pasniedzējs, kas pats neseko līdzi pasaules tendencēm un neveic praktiskas manipulācijas, bet lekcijas lasa tikai no «kladītes». To viņš nosauc par medicīnas profesoru specifiku - darbs klīnikā nedrīkst tikt pārtraukts. Kā piemēru viņš min Kauņas medicīnas universitātes rektoru, kurš vienlaikus ir profesors, katedras vadītājs un lielas universitātes klīnikas vadītājs. J. Gardovskis arī norāda: «Kā profesors esmu tikai 0,1 slodzes apmērā un arī kā klīnikas vadītājs pienākumus veicu par nepilnas slodzes samaksu, un tas ļauj mana amata pienākumus pilnvērtīgi savienot ar rektora pienākumiem.»