«Uldis Sesks ir sadarbojies ar visiem oligarhiem un ar visiem korupcijas apkarotājiem,» secināja liepājnieks Saeimas deputāts Valērijs Agešins, kurš ir Saskaņas centra vietējais līderis. Tautas partija no politiskās skatuves labu laiku kā nogājusi, bet Liepājas mērs sēdēja pie varas partiju galda arī pēc tam. No vēlākās sadarbības ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) bija vēl kāds ieguvumus - tika pārtraukts gadiem ilgušais sasalums Liepājas un Ventspils attiecībās, un U. Sesks ar Ventspils pašvaldības vadītāju Aivaru Lembergu kļuva par domubiedriem. No ventspilniekiem otras Kurzemes ostas pilsētas politiķi arī iemācījušies sekot līdzi valdībā un parlamentā notiekošajam, kas lieti noderējis, lai gūtu savai pilsētai kādu labumu.
Liepājā mēra sabiedrotais ir arī SIA Liepājas autostāvvietas valdes loceklis Ivars Ķervis, jo viņš kā vienīgais no Jaunā laika ievēlētais deputāts domē pārstāv Vienotību, bet tās līderi ir Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un premjers Valdis Dombrovskis. Ar vienu šī politiskā spēka deputātu Liepājas domē bija pietiekami, lai Liepājas partija ar Vienotību noslēgtu līgumu, kāds savulaik tai bija ar Tautas partiju un joprojām ir ar ZZS. «Esam jau teikuši, ka mums ir svarīga sadarbība ar valdību, un tas partneris, ar ko mēs sadarbojamies un jūtam abpusēju atbalstu, visticamāk, būs Vienotība,» sacīja U. Sesks, atbildot uz vaicāto, kas varētu būt viņa partneri nākamajā domē. I. Ķervis neiebilst teiktajam un arī vēlētos turpināt sadarbību, atgādinot, ka Liepāju apmeklējis gan premjers V. Dombrovskis, gan finanšu ministrs Andris Vilks.
Sešiem viens mandāts
Pirms četriem gadiem no 11 vēlēšanās pieteiktajiem sarakstiem domē iekļuva astoņi - Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai, Osipova partija, LPP/LC, Tautas partija un TB/LNNK -, kas katrs saņēma vienu mandātu. Vēlēšanās uzvarēja U. Seska vadītā Liepājas partija ar sešām vietām domē. Saskaņas centram bija trīs mandāti, un tas palika opozīcijā, bet citu partiju politiķi ir bažīgi, vai pēc vēlēšanām Liepājas partija Saskaņas centru neizvēlas par sabiedroto.
Daudz pamanāmāks opozicionārs par SC domes priekšsēdim ir no TB/LNNK ievēlētais uzņēmējs Ivars Kesenfelds. Skarbs pret mēru ir arī domnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss. Par opozīciju U. Sesks sacīja: «Vairāki deputāti ir pazīstami ar šova elementiem, mazāk ar konstruktīvu darbu.» Attieksmē pret Saskaņas centru mērs ir labvēlīgāks, jo SC deputāti «ir izrādījuši interesi par pilsētas attīstību». Tiesa, cituprāt, arī S. Lorenss (Reģionu alianse), kuram pieder Liepājā populārs klubs un viesnīca, ir izrādījis interesi par pilsētas attīstību. Lūgts raksturot S. Lorensa biznesa darbību, Liepājas mērs pielaidīgi atzina, ka «promenādē ir vairākas viesnīcas, tajā skaitā viņa, kas dod pilsētai pienesumu, zināmu šarmu un izklaides iespējas».
Komandas top grūtībās
Par vietām Liepājas domē cīnīsies desmit sarakstu, kuru vidū nav reģionos populārās Zaļo un Zemnieku savienības - tās līderis Liepājā bija kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš pāragri aizgāja mūžībā. No LPP/LC ievēlētais domnieks, Liepājas papīra valdes priekšsēdis Jānis Vilnītis, kurš ir koalīcijā, tagad startē no Reformu partijas un ir pārliecināts, ka viņa pārstāvētais saraksts uzvarēs vēlēšanās. Viņam esot spēcīga komanda - Liepājas partijas sarakstā ir vairāk ar pašvaldības institūcijām saistītu cilvēku, turpretim Reformu partijā ir uzņēmēji, arī a/s Lauma lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs.
Vēlēšanās uzvarēt ir noskaņots arī Saskaņas centrs, kura pirmais numurs ir Veļas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadarovičs. Viņš zina četras valodas un ieguvis vairākas augstākās izglītības, stāsta V. Agešins. Vietējie mediji atgādina, ka J. Hadarovičs kādreiz bijis sodīts, bet V. Agešins to raksturo kā jaunības karstumā izdarītu pārkāpumu, par ko saņemts nosacīts sods, un tas jau ir dzēsts. Līdzīgi kā Rīgā, arī Liepājā SC ir padomājis par latviešu vēlētāju, solot atjaunot ne tikai mikroautobusus, kas tikpat kā likvidēti konkurējošā Liepājas autobusu parka interesēs, kā teica V. Agešins. Viņš sola panākt, lai Liepājā atkal notiek populārie mūzikas festivāli Liepājas dzintars un Mēs - Liepājai. Dzintaru savā programmā minējusi arī Jeļena Osipova, kura ir vienīgā kandidāte Par Dzimto valodu sarakstā. Taču viņa arī apņēmusies panākt, lai Imanta Sudmaļa piemineklis atgriežas agrākajā vietā - tagadējā Čakstes laukumā, kura izveidošana ir viens no darbiem, ar ko dome lepojas.
Zināmas grūtības sarakstu veidošanā piedzīvoja Visu Latvijai!-TB/LNNK un Vienotība, kas abas šādā sastāvā pēc partiju apvienošanās startē pirmo reizi. Ar to kā vieni, tā otri skaidro piedzīvotās pretrunas. Domnieku I. Kesenfeldu Visu Latvijai! jaunieši sākumā pat negribēja redzēt sarakstā, bet pēc apvienības vadības iesaistīšanās ir atrasts kompromiss - kā pirmais kandidē bijušais Saeimas deputāts Raivis Blumfelds no VL. Viņš dzīvo nevis Liepājā, bet vienā no rajona novadiem un 2010. gadā bija Latvijas lepnuma nominācijā Ģimene. I. Kesenfelds kandidē kā piektais un atzīst, ka VL jaunos kolēģus pat īsti nepazina. Viņš pieļauj, ka iemesls pretrunām ir «mana nespēja darboties Ulda Seska vadītajā koalīcijā», lai gan TB/LNNK vadība atbalstīja aiziešanu no tās. Kā vēl viens iemesls varētu būt «mana it kā sliktā reputācija», pieļauj I. Kesenfelds, kura bizness pēdējos gados nav bijis veiksmīgs. No R. Blumfelda atzītā, ka «mēs esam gatavi runāt ar jebkuru latvisko partiju», izriet gatavība sadarboties ar Liepājas partiju.
Redz Sesku un Vilnīti
Ja viens cilvēks tik ilgi vada pašvaldību, būs vēlētāji, kas vēlēsies jaunas sejas un pārmaiņas, atzīst liepājnieks, bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš arī aicināts startēt vēlēšanās, bet no piedāvājumiem atteicies. Viņaprāt, papildu atbalstu saņems politiskie spēki, kuri spēs uzrunāt neapmierināto vēlētāju. «Ulda Seska saraksts neapšaubāmi iegūs lielāko balsu skaitu,» ir pārliecināts J. Lagzdiņš, kurš otro vietu prognozē Saskaņas centram, bet uzsver, ka balsis partijai var atņemt aktīvā domes deputāte Elita Kosaka (PCTVL). Saskaņas centram Liepājā ir savs vēlētājs, bet par Vienotību liepājnieki varētu balsot kā par premjera partiju, pieļauj bijušais politiķis, kurš mēra amatā neredz ne I. Ķervi (Vienotība), ne SC pirmo numuru J. Hadaroviču. J. Lagzdiņš uzskata, ka pieteikto sarakstu līderu vidū ir tikai divi nopietni mēra kandidāti - U. Sesks un J. Vilnītis no Reformu partijas, tam piekrita arī vairāki RP politiskie konkurenti.
Jauns līderis nav izaudzis arī Liepājas partijā, kuras priekšsēdim tuvu stāvošais mēra vietnieks Gunārs Ansiņš palicis U. Seska ēnā. I. Ķervis pieļauj, ka uzņēmējs Uldis Pīlēns varētu būt labs pilsētas vadītājs, ja vien to vēlētos. Citu partiju politiķi minēja Liepājas partijas domnieku, Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu, kurš sarakstā ir ceturtais pēc U. Seska, G. Ansiņa un Silvas Goldes. «Pirms pusotra gada man nebija pārliecības, vai iešu vēlreiz uz vēlēšanām, bet tad veicu dažas aptaujas un secināju, ka atbalsts ir pietiekami liels,» saka U. Sesks.
Pievilināt tūristus
Saruna ar Liepājas mēru U. Sesku notika Liepājas pārstāvniecībā Rīgā un sākās ar neliela videomateriāla noskatīšanos par neseno talku, kur priekšsēdis kopā ar skolas bērniem tīrīja no sienām grafiti zīmējumus. Tie, kuri seko U. Seskam twitter.com, šo filmiņu jau varēja aplūkot tur, tāpat kā regulāri lasīt par domes labajiem darbiem. Pārstāvniecībā pie sienām ir vairākas Liepājas kartes. Pārvietojoties no vienas kartes pie otras, U. Sesks rāda paveikto - pagarināto tramvaja līniju, pārbūvētās vai no jauna izbūvētās tranzītielas, veloceliņus. Zirņu iela esot radīta kā no jauna - pie visām mājām pat žogi ir vienādi. Pilsētā nomainīta arī apgaismes sistēma, nosiltināts ap 150 māju. «Bez Eiropas fondiem tas nebūtu iespējams,» atzīst U. Sesks un norāda, ka fondu apgūšanā un projektu īstenošanā iesaistīts ap 150 000 cilvēku. No mēra vietnieka G. Ansiņa Diena uzzināja par vēl kādu projektu - peldvietu neredzīgajiem cilvēkiem, ko paredzēts atklāt šovasar.
Taču Liepāja, kas cilvēku priekšstatos ir arī mūziķu un radošās inteliģences pilsēta, joprojām nav ieguvusi jaunu koncertzāli. U. Sesks atzīst, ka Liepājas koncertzāles projekts «nav tik strauji gājis uz priekšu, jo nebija tik labas sadarbības ar ārzemju arhitektu». Vairāki konkurenti atgādina arī populārās 1. rokkafejnīcas slēgšanu pēc tās desmit gadu pastāvēšanas. Kafejnīcas īpašnieki ir atstājuši Liepāju un devušies uz Rīgu, un tā Liepāju pametis ne viens vien, uz ko norādīja kā V. Agešins, tā J. Vilnītis. Populārās izklaides vietas īpašniekiem Marekam un Raivo Mediņiem savulaik šķitis, ka pēc desmit gadiem Liepāju piepildīs tūristi, liecina viņu sacītais vietējos medijos, bet šīs cerības nav īstenojušās. Tagad liepājnieki secina - kamēr Palangu gadā apmeklē teju miljons tūristu, tikmēr Liepāja ne tuvu vēl nevar lepoties ar šādu viesu skaitu. Varbūt varēs pēc četriem gadiem, jo partiju solījumu paketē ir padomāts arī par to, kā varētu piesaistīt Liepājai viesus. V. Agešins apņēmies aktīvi reklamēt pilsētu starptautiski, lai pievilinātu ne tikai tūristus, bet arī investorus. I. Ķervis nodomājis veicināt uzņēmēju ieinteresētību radīt tūristiem tīkamu vidi jūrmalā, kas tiek darīts kaimiņos Lietuvā, samazinot dažādu ierobežojumu slogu. Vadošā Liepājas partija saredz iespējas pēdējā sasaukumā jau sakārtotajā infrastruktūrā, kā arī programmā sola atjaunot kūrortpilsētas gaisotni.