Bijušie ieroču biedri
10. Saeimas vēlēšanās SC vēlētāji lēma parlamenta deputātu mandātus uzticēt politikā jau pieredzējušajam Valērijam Agešinam, kurš 9. Saeimas vēlēšanās pat bija vienīgais kreisos politiskos spēkus pārstāvošais deputāta mandāta ieguvējs, un uzņēmējam, Liepājas krievu kopienas līderim Valērijam Kravcovam, kura vājās latviešu valodas zināšanas kļuva par klupšanas akmeni gan pašam deputātam, gan SC centieniem uzrunāt latviešu auditoriju. Ārkārtas vēlēšanās V. Kravcovs vairs nekandidē. Tas vedina domāt, ka V. Agešinam, kurš SC sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā atkal startē ar pirmo kārtas numuru, parlamentārieša mandāts arī šoreiz neies secen. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā amatpersonas deklarācija liecina, V. Agešinam nav vērā ņemamu skaidras naudas uzkrājumu, bet ir vairāk nekā 60 tūkstošu eiro lielas kredītsaistības. Deklarācijā arī atrodamas ziņas, kas apliecina, ka V. Agešins turpina uzturēt ciešu saikni ar Liepāju - tur viņam īpašumā ir divi dzīvokļi, bet kopīpašumā ar kādu Līgu Kaluginu vēl viens dzīvoklis. Tieši cīnoties par liepājnieku tiesībām iegūt savu mājokli privātīpašumā, V. Agešins savulaik ieguva atpazīstamību, kas viņam nodrošināja parlamenta deputāta mandātu. Tagad cīņā par kreisi orientēto vēlētāju balsīm V. Agešina galvenā konkurente būs viņa kādreizējā ieroču biedrene Elita Kosaka, kura savulaik Liepājas domē tika ievēlēta no SC, bet pašreizējā domes sasaukumā - no Osipova partijas saraksta. Pērn 10. Saeimas vēlēšanās E. Kosaka kandidēja no mazpazīstamās Tautas kontroles saraksta, bet nu kļuvusi par patlaban parlamentā nepārstāvētās partijas PCTVL saraksta 1. numuru Kurzemē.
No SC saraksta ar 2. un 3. kārtas numuru Kurzemē startē attiecīgi Andrejs Elksniņš un Jānis Matulis, taču, spriežot pēc Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamiem materiāliem, nevienam no viņiem nav īpašumu vai ciešu saikņu ar Liepāju vai Ventspili, kur SC pozīcijas ir spēcīgākas nekā Kurzemes mazpilsētās un laukos. Turklāt abiem ir visai latvisks vārds un uzvārds, un pērnruden SC vēlētāji sev vien zināmu apsvērumu dēļ šādus kandidātus no sarakstiem svītroja īpaši aktīvi.
Turpretī juristes izglītību guvusī E. Kosaka Liepājā ir visai zināma, taču arī pretrunīgi vērtēta persona. 2008. gadā KNAB pārbaudīja, vai Liepājas domniece nav nonākusi interešu konfliktā, vienlaikus pārstāvot liepājnieku intereses gan kā domes deputāte, gan kā sev daļēji piederošās firmas Efēlija juriste. Toreiz KNAB secināja, ka E. Kosaka, darbojoties uz pilnvarojuma līguma pamata un saņemot no iedzīvotājiem naudu par viņu interešu pārstāvniecību, tomēr nav pārkāpusi Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus, taču vienlaikus atzinumā tika norādīts uz iespējamiem ētikas pārkāpumiem. E. Kosakai ir vairāk nekā 170 tūkstošu eiro lielas parādsaistības un vairāki nekustamie īpašumi.
No lielajām pilsētām
Sociologs Aigars Freimanis sliecas domāt, ka šoreiz neba nu personālijas izšķirs, kura no tā dēvētajām latviskajām partijām gūs lielāko vēlētāju atbalstu Kurzemes vēlēšanu apgabalā, gan piebilst, ka tikai nule kā apgriezienus sākusi uzņemt vēlēšanu kampaņa un arī tam, kuras personības tiks izceltas kampaņā, protams, būs nozīme. Tomēr, ieskatoties 9. un 10. Saeimas vēlēšanu favorītu, tas ir, ZZS, sarakstā, secināms, ka pirmās divas vietas tajā atvēlētas visai zināmām politiķēm, proti, ar 1. numuru Kurzemē «izlikta» A. Lemberga vadītās Ventspilij un Latvijai biedre, 10. Saeimas deputāte, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre un šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola, bet ar 2. numuru - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, Liepājas partijas biedre Aija Barča, kas 7. Saeimā kuplināja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, 9. Saeimā - Tautas partijas, bet 10. Saeimā - jau ZZS rindas. Tieši A. Barča, nevis mātes cerībās esošā D. Reizniece-Ozola, kura pērnruden, pateicoties vēlētāju atbalstam, no 7. vietas Kurzemes vēlēšanu sarakstā «pacēlās» uz 4., uzrunā potenciālos ZZS vēlētājus nupat dienasgaismu ieraudzījušajos politiskās reklāmas klipos, kuros akcentēti par ZZS «jājamzirdziņu» kļuvušie sociālie jautājumi.
Par vienu no ārkārtas vēlēšanu favorītiem uzskatītās ZRP kandidāti gan lielākoties ir «pelēkie zirdziņi». «Es pazīstu diezgan daudzus liepājniekus, bet no tiem, kas ir ZRP sarakstā, - nevienu. Tāpēc varu teikt, ka zvaigžņu te nav,» lūgts vērtēt ZRP kandidātu izredzes, atbild J. Lagzdiņš. Ar 1. numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektore Inita Bišofa. Daži liepājnieki zina stāstīt, ka I. Bišofa esot pat samērā labi pazīstama saistībā ar dažādu labdarības organizāciju darbu, taču, kā bilst J. Lagzdiņš: «Jūs varat darboties kaut divdesmit piecās nevalstiskajās organizācijās, bet tas nenozīmē, ka jūs pamana ārpus šo organizāciju loka.»
Zvaigžņu maz
J. Lagzdiņš domā, ka labākos panākumus kā Kurzemē, tā citviet gūs tie ZRP kandidāti, kuri tiks akcentēti priekšvēlēšanu kampaņā, piedalīsies priekšvēlēšanu debatēs, vai arī «tie gudrinieki, kuri noziedos mazliet naudas un laika, lai izvērstu savu individuālo kampaņu». Spriežot pēc CVK iesniegtajām kandidātu deklarācijām, zināmus līdzekļus savā individuālajā kampaņā varētu atļauties ieguldīt ar 3. numuru startējošais uzņēmējs Edgars Demiters, kam pieder kapitāldaļas piecos uzņēmumos, arī 486 104 latu vērtas kapitāldaļas paša vadītajā alkoholisko dzērienu ražotājā SIA Jaunalko. E. Demiters ir arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs un Talsu Komersantu kluba valdes loceklis. Nelieli skaidras naudas uzkrājumi ir arī bijušajai V. Zatlera padomniecei Liepājas Universitātes absolventei un pašreizējai Latvijas Universitātes lektorei Inesei Lībiņai-Engerei, kura Kurzemes vēlēšanu apgabalā «izlikta» ar 2. numuru.
Tomēr popularitātes ziņā ZRP kandidātiem nenoliedzami ir grūti sacensties ar Vienotības saraksta līderiem - pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli. Tiesa, S. Āboltiņai, kura 10. Saeimas vēlēšanās tāpat startēja ar 1. numuru Kurzemē, atpazīstamība šoreiz var pat «iegriezt» - jau pērn, kad pašreizējo parlamenta spīkeri ar «+» zīmi vēlēšanu zīmēs atzīmēja vairāk nekā 11 700 vēlētāju, viņa izpelnījās arī 4344 svītrojumus.
Krietni labākas ir J. Kursītes-Pakules izredzes - viņas pozitīvu popularitāti kurzemnieku vidū veicinājusi ne tik daudz politiskā darbība, cik pētījumi par tā dēvētajiem kuršu ķoniņiem. 10. Saeimas vēlēšanās, pateicoties 6661 «+», J. Kursīte-Pakule «pacēlās» no 4. uz 2. vietu. Kurzemniekiem vispār piemīt tendence atbalstīt «savējos», tādēļ gluži labas izredzes «pacelties» vēlēšanu sarakstā ir arī ar 4. numuru Vienotības sarakstā startējošajai deputātei Ingrīdai Circenei, kura reģionā turpina pieņemt pacientes kā ginekoloģe.
Vienīgā partija, kas kurzemniekiem piedāvā iespēju balsot arī par deputāta kandidātu, kas pieteikts kā partijas premjera amata kandidāts, ir Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Tāpat kā 10. Saeimas vēlēšanās, ar 1. numuru Kurzemē šis politiskais spēks piedāvā kādreizējo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, kurš pērn izpelnījās 2191 «+» atzīmi un vairāk nekā 900 svītrojumu. G. Bērziņam Kurzemē pieder nekustamais īpašums - ēka un zeme Talsu novada Dundagā -, vērā ņemami skaidrās naudas uzkrājumi un kapitāldaļas četros uzņēmumos. Savukārt ar 2. numuru nacionāļu sarakstā startē liepājnieks Raivis Blumfelds, kurš pērn atzīts par Latvijas lepnumu 2010 un darbojas nevalstiskajā organizācijā Liepājas Optimistu pulks. Arī Nacionālās apvienības 5. numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā Latvijas Nacionālās operas solistu Nauri Puntuli ar Kurzemi saista nekustamie īpašumi - viņam pieder makšķernieku namiņš Talsu novada Ģibuļos, kā arī zeme un ēkas Rojas novadā.