Bet vai studēt ir viegli? Kā iejusties augstskolas vidē? Jautājām esošajiem studentiem.
Burziņš kojās
Studēt augstskolā ir citādāk nekā mācīties vidusskolā, pārliecinājies Leldes brālis Kaspars, kurš apgūst datorzinātnes. Tā ir pavisam jauna un nepazīstama vide. Puisis pirmkursnieka ampluā iemēģinājis divas reizes, līdz atradis īsto profesiju. Viņš atzīst, ka otro reizi iejusties augstskolas vidē bijis daudz vieglāk, jo sapratis, cik nozīmīgi ir iesaistīties studentu korporācijās, organizācijās, pašpārvaldēs un piedalīties citos projektos. Tā var atrast domubiedrus ar kopīgām interesēm un sajusties universitātei piederīgs. Tas, vai tev ir draugi un domubiedri, ir viens no nosacījumiem, kādi būs tavi panākumi un mācību rezultāti, to atzīst visi Dienas aptaujātie studenti.
Kā atrast draugus? Kristaps Kuciņš, nu jau 2. kursa ķīmijas students, stāsta, ka sākotnēji bijusi vēlme katru nedēļas nogali ātrāk atgriezties dzimtajā Aucē, satikt klasesbiedrus. Viņu kursabiedriem tuvinājusi dzīvošana dienesta viesnīcā. «Tas ir burziņš,» piemetina arī topošā interjera dizainere Ieva Kumpiņa, tur pēc padoma pie vecākajiem studentiem var vērsties jebkurā brīdī. Pašreizējā dabaszinātņu maģistrantūras studente Asnate Kažoka stāsta, ka ar vienaudžiem - kursabiedriem - sapazinusies, jau pirms studijas sākušās - pirmkursnieku vasaras nometnē. Tur Asnate jau laikus uzzinājusi par izvēlēto studiju programmu, gan par to, kas sagaidāms augstskolā. Apguvusi arī praktiskas lietas - kā pierakstīt lekcijas, uzzinājusi par sadzīvi skolā, pasniedzējiem un sesiju. «Pirmo semestri pārdzīvot palīdzēja tieši tie studenti, ar kuriem iepazinos nometnē,» viņa atzīst. Kristaps iesaka domubiedrus meklēt arī draugiem.lv. Gandrīz katrai fakultātei esot sava domubiedru grupa. Tur bieži vien tiekot apspriesti aktuāli ar studijām saistīti jautājumi.
Pirmie pārbaudījumi
Psiholoģiski grūti ir pārvarēt pirmās divas sesijas, jo ir jāpierod pie pavisam jauna mācīšanās stila, stāsta Kaspars. Ja vidusskolā galapārbaudījums ir formalitāte, jo visu gadu tiek saņemti vērtējumi par mājasdarbiem un kontroldarbiem, tad augstskolā tā nav. Galapārbaudījums ir nozīmīga atzīme. Augstskolā jānoskaņo sevi, ka jāmācās pat tad, ja tevi neviens nekontrolē un katru dienu uzdoto neatprasa. Tāpēc pirmais, kas universitātē jāapgūst, ir laika plānošana un patstāvība.
2006. gadā veiktais pētījums par to, kā studenti iejūtas akadēmiskajā vidē, atklāj, ka pirmkursnieki bieži vien ir neapmierināti ar savām studiju prasmēm - to, kā strādā bibliotēkā, netiek galā ar laika plānošanu, neprot sadalīt darbus posmos un nedroši diskutē semināros. 1. kursa studentiem svarīgi jau no studiju sākuma censties iekļauties jaunajā vidē. Pētījums rāda, ka pirmās sešas nedēļas ir būtiskas, lai students sajustos piederīgs augstskolai un turpinātu studijas, par pētījumu stāsta LU Studentu servisa psiholoģe Sarmīte Voitkāne. Nedaudz sarežģītāk klājas pirmās paaudzes studentiem - tiem, kuriem vecāki nav ar augstākās izglītības diplomu. Šie studenti saņem vājāku atbalstu no ģimenes. Tāpat studenti no laukiem bieži iedomājas, ka rīdzinieki ir labāki, spējīgāki, veiksmīgāki, bet tā nav, stāsta psiholoģe. «Visi jaunie studenti ir līdzīgi, jo, sākot studijas, nevienam nav īsti skaidrs, kā tas ir - būt studentam.»
S. Voitkāne atklāj, ka konsultācijas biežāk meklē tie jaunieši, kuri iekavējuši mācības. Studentiem esot tendence vilcināties, ja neprot vai nezina, kā kaut ko izdarīt, ja nav pārliecības par saviem spēkiem. Konsultācijās tiek veidots mācību ritms, sakārtotas prioritātes, plānots laiks. Lai būtu vieglāk iejusties augstskolā, S. Voitkāne aicina studentus izrādīt lielāku iniciatīvu iepazīties, uzdot jautājumus par studiju procesu, sadzīvi vecāko kursu studentiem, pasniedzējiem vai universitātes personālam. «Nekad nepalieciet ar neskaidrību,» piekodina psiholoģe.