Ar prasību Satversmes tiesā var vērsties ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu, bet pirmdien vakarā neizdevās uzzināt, vai šim aicinājumam varētu atsaukties arī deputāti no citām frakcijām.
Jo tuvāk nāk referendums, jo intensīvāk Saeimā pārstāvētās partijas un arī koalīciju atbalstošie neatkarīgie deputāti sāk izplatīt paziņojumus, kuru saturs var sabiedrībā radīt vēl lielāku apjukumu. Kamēr vieni skaidro, cik svarīgi ir katram apzināties latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi, tikmēr citi atgādina, ka joprojām nav skaidrs, uz kādu jautājumu referendumā būs jāat- bild, jo līdzšinējā pieredze tautas nobalsošanas zīmē ierakstīt ierosinātā likumprojekta nosaukumu, kas šajā gadījumā ir Satversmes grozījumi, nerada skaidrību, par ko tie ir. Arī valdošās koalīcijas partiju vidū taktika pirms referenduma nav koordinēta, jo pirmdien pēc koalīcijas pārstāvju sanāksmes neviens neizteicās par iespēju, ka referenduma procedūru varētu arī apstrīdēt. Politiķu sacītajā dominēja jautājums par to, vai ir nepieciešama kampaņa pirms referenduma, par ko arī domas bija dažādas.
Nav vajadzīgi ne reklāmas klipi, ne kampaņas ar skaļiem lozungiem, lai pārliecinātu latviešus iet un aizstāvēt savu valsts valodu, jo tas ir pats par sevi saprotams un ikviens uz referendumu ies tāpat. Tā pirmdien pēc valdības partiju sadarbības padomes sēdes sacīja viens no koalīcijas pārstāvjiem, pēc kura domām, ar speciālu kampaņu ir risks izaicināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pretiniekus, kuru aktivizēšanās vēl vairāk padziļinātu etnisko spriedzi. Par to gan vairāk runā politiķi Rīgā, bet Latvijas pašvaldībās - arī tajās, kas atrodas Krievijas pierobežā un kur ir ievērojams cittautiešu īpatsvars, - latviski un krieviski runājošo attiecībās šāda konfrontācija nepastāvot, Dienai apgalvoja vietējie līderi.
Koalīcija pirmdien vienojusies izveidot īpašu valsts programmu, lai skaidrotu cilvēkiem valsts konstitucionālos pamatus, informēja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), norādot, ka pagaidām nav runa par valsts finansējuma paredzēšanu kampaņai pirms referenduma par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu. Premjers arī uzsvēra, ka nav runa par aģitāciju par vai pret, bet par sabiedrības izglītošanu. Citu koalīcijas partiju līderi Valdis Zatlers (ZRP) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) skaidri pateica, ka šādā kampaņā nevajadzētu ieguldīt valsts līdzekļus, «taču valsts pienākums ir aizstāvēt Latvijas valsts pamatus», ja tie ir apdraudēti, uzsvēra R. Dzintars. V. Zatlers atgādināja, ka nav reglamentēta referenduma kampaņu finansēšanas kārtība, kas rada šaubas par tās efektivitāti. ZRP pārstāvji sliecas uzrunāt cilvēkus individuāli, neizvēršot īpašas publiskas aktivitātes, savukārt skaidrojošo darbu par Satversmes grozījumu un referenduma būtību sagaida no Centrālās vēlēšanu komisijas. «Atbalsts latviešu valodai jāpanāk, nepieļaujot vienas sabiedrības daļas pretnostatīšanu citai,» bija teikts vēlāk izsūtītajā ZRP paziņojumā.