Uzplaukums pēdējā laikā
Arvien lielāka attīstīto valstu budžetu daļa aiziet veselības aprūpes vajadzību apmierināšanai. ASV tā jau pārsniedz 15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādās valstīs kā Kanāda un Nīderlande tie ir vairāk nekā 10% no IKP. Veselības aprūpes izdevumi strauji aug arī attīstītajās Āzijas valstīs, piemēram, Japānā un Dienvidkorejā. Sabiedrības novecošana rada vajadzību paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet darba devējam, kurš maksā algu, ir nepieciešams veselīgs, darbaspējīgs cilvēks arī tad, kad darbinieks ir pirmspensijas vecumā.
Veselības aprūpes izmaksas nav viegla nasta sabiedrībai, kurai izdevīgāks ir veselīgs, nevis slims un aprūpējams cilvēks, un no tā izriet arī plaši propagandētās rūpes par veselīgu dzīvesveidu. Uz šo pieprasījumu reaģējot, tehnoloģiju kompānijas rada dažāda veida plašpatēriņa elektronikas produktus un programmatūru.
Uzplaukuma tendence izteikti vērojama tieši pēdējos gados. Piemēram, šī gada sākumā pasaulē lielākajā - Lasvegasas plašpatēriņa elektronikas CES šovā - visvairāk bija augusi platība, kurā izstādījās kompānijas, kas piedāvāja veselības aprūpes plašpatēriņa elektronikas preces un risinājumus - valkājamo elektroniku, ar kuras palīdzību var sekot dažādiem veselības procesiem, ierīces un risinājumus veselības profilaksei, kā arī veselības stāvokļa monitoringam un tamlīdzīgi. Kā parasti, šajā šovā tiek izvēlēti arī labākie jaunie produkti, un zīmīgi, ka par labāko start-up tika atzīts uzņēmums Owlet ar savu zīdaiņu sirdsdarbības un skābekļa monitoringa sistēmu.
Pieaug popularitāte Eiropā
Līdzīgas ievirzes produkti pēdējos gados piedzīvojuši popularitātes pieaugumu arī Rietumeiropā. Vācu plašpatēriņa elektropreču izstādes IFA šogad rīkotajā preses konferencē Ķīnā, Šeņdžeņā, tirgus izpētes kompānijas GfK pētnieks Udo Jansens minēja pētījumu, kas laikā no 2013. līdz 2015. gadam veikts desmit Rietumeiropas valstīs. Pētījuma dati rāda, ka, piemēram, dažādu elektriskās stimulācijas plašpatēriņa elektropreču pārdošanas apjomi auguši no 20,3 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 42,9 miljoniem 2015. gadā, bet gaismas terapijas ierīču pārdošana attiecīgajā laika sprīdī palielinājusies no 35,9 līdz 42,9 miljoniem eiro. Vēl lielāku izaugsmi - no 25,9 miljoniem eiro līdz 78,1 miljonam, t. i., par 73%, piedzīvojis ādas sabiezējumu noņēmēju tirgus.
Pētnieks norāda, ka globāli veselīgā dzīvesveida popularitāte veicinājusi arī tādu ēdiena sagatavošanas rīku kā sulu spiedes un blenderi popularitātes kāpumu. Minot piemērus, GfK pētnieks atzīmē pieprasījuma pieaugumu portatīvo gaisa attīrīšanas iekārtu tirgū. Šo plašpatēriņa preču pārdošanas apjomi globālā dažādu valstu (izņemot ASV) mērogā 2013. gadā bijuši 346 miljoni eiro, bet 2015. gadā - jau 819 miljoni eiro. Ja vien vidusšķiras pirktspēja Āzijas valstu lielpilsētās, piemēram, Pekinā (19,5 miljoni iedzīvotāju) vai Deli (25 miljoni iedzīvotāju) būtu tikpat liela kā nepieciešamība pēc šāda veida ierīcēm vietās ar tradicionāli augstu gaisa piesārņojuma līmeni, pārdošanas apjomi būtu vēl lielāki.
Arī aplikācijas
Pēc kompānijas Philips aplēsēm, 2018. gadā lietotāju ierīcēs, piemēram, viedtālruņos, jau būs 1,7 miljardi ar veselības aprūpi un veselīgu dzīvesveidu saistītu aplikāciju. Šajā virzienā aktīvi strādā lielkompānijas Apple, Microsoft, Samsung un Google. Gan Apple produktos, gan Android operētājsistēmu (OS) izmantojošajos viedtālruņos un planšetēs jau ir pieejams samērā plašs šāda veida lietotņu klāsts.
Augšupeja sākās ar 2014. gadu, kad Apple sāka piedāvāt astoto mobilās operētājsistēmas versiju iOS 8, ar Apple Health lietotni, kas ir dažādu avotu, to skaitā valkājamo ierīču, datu savākšanas vieta, kur atspoguļojas lietotāja veselības stāvokli raksturojošā informācija - asinsspiediena, cukura un holesterīna līmenis, kā arī tiek uzskaitītas sadedzinātās kalorijas un apkopota vēl cita veselībai svarīga informācija. Apple Health ir vairākkārt uzlabots, daudz programmu, izmantojot Apple CareKit platformu izstrādātājiem, radījušas arī Apple partnerkompānijas. Arī konkurenti - Google - no 2014. gada sāka piedāvāt Apple Health līdzīgu programmatūru Google Fit. Gan Google Play, gan Windows Phone Store var jau atrast desmitiem veselības aprūpes un veselīgu dzīvesveida aplikāciju.
Tirgus izpētes kompānija MarketsandMarkets prognozē, ka veselības aprūpes un fitnesa aplikāciju globālā tirgus ikgadējie pieauguma tempi būšot pāri par 30%. Interesanti, ka šajā biznesā nopietni iesaistījušies ne tikai tradicionāli populārie tehnoloģiju ražotāji, piemēram, Apple vai Philips, bet arī medicīnas kompānijas, piemēram, franču Sanofi, un pat tādi sporta preču ražotāji kā Nike.
Arī riski
Baiba Černovska, ORTO klīnikas Rehabilitācijas un fizioterapijas nodaļas Āgenskalnā sporta ārste, Dienai skaidro, ka fizioterapijā un pacientu rehabilitācijā tiek izmantotas dažādas elektroierīces, piemēram, iestrādes mašīnas locītavu kustību izstrādāšanai. «Visas ierīces, ar kurām strādājam, paredzētas medicīniskiem nolūkiem un nav izmantojamas vienkārši tāpat. Ierīču lietošanai jābūt pamatotai, mērķtiecīgai, un par izmantošanas nepieciešamību var lemt vienīgi profesionāls ārsts,» saka B. Černovska.
«Savā praksē neizmantojam un arī saviem pacientiem un klientiem neiesakām lietot plaša patēriņa elektroierīces fizisku problēmu risināšanai. Vairumā gadījumu tās vienkārši ir neefektīvas. Turklāt, ja cilvēkam ir onkoloģiska saslimšana vai kādas specifiskas saslimšanas saasinājums, šādu ierīču iedarbība var būt pat kaitīga,» teic ārste.
Skepse mediķu vidē ir diezgan izplatīta. Kāds ārstes kolēģis no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS), kurš vēlējās palikt anonīms, atzīst, ka vērojams uzmācīgs spiediens ar nevajadzīgiem vai pat kaitīgiem produktiem, kas balstīti pseidozinātniskās teorijās, un it īpaši daudz šādu produktu tiek izplatīti ar tā dēvēto tīkla mārketingu. Savukārt daudzas labas lietas, kuras būtu noderīgas, Latvijā nevar izmantot, jo tās vienkārši nav savietojamas ar mūsu veselības aizsardzības sistēmu. Varbūt, parādoties e-veselības elementiem, būs iespējams ko vairāk pielāgot Latvijas situācijai, norāda ārsts. Viņaprāt, plašs pielietojums un praktiska nozīme būtu visdažādākajiem produktiem, kas domāti fizisko aktivitāšu novērošanai, reģistrēšanai, plānošanai un brīdināšanai par veselības problēmām. Tie ir, piemēram, dažādi pulsa mērītāji, soļu skaitītāji, maršrutu reģistrētāji, turklāt daudzi arī kā bezmaksas piedevas jeb aprīkojums telefonos un citās ierīcēs.
Mediķis atzīst, ka milzīgs robs Latvijā ir strauji augošajā veco cilvēku aprūpes nišā, sākot ar vienkāršām lietām - speciāliem telefoniem, trauksmes ierīcēm, atgādinātājiem, televizoru pultīm, pārvietošanās un aprūpes palīglīdzekļiem un beidzot ar sarežģītākām lietām, piemēram, demences pacientu novērošanu. Ir ierīces, kuras Latvijā ir pieejamas, bet, pirmkārt, daudz cilvēku vispār nezina, ka viņiem tādas vajag, otrkārt, tās ir dārgas un valsts neapmaksātas. Piemēram,†ir īpaši tā dēvētie CPAP aparāti†miega apnojas ārstēšanai, kas daudzās valstīs ir valsts apmaksāti. To lietošana samazina autoavāriju skaitu, un, ja dažam labam politiķim būtu minētais aparāts, viņš svarīgu sēžu laikā neaizmigtu, smej ārsts.
Medicīnas profesionāļu skepse atspoguļojas arī kompānijas Philips pasūtītajā jūnijā publiskotajā pētījumā The Future Health Index, kur aptaujāti gan attīstītu, gan jaunattīstības valstu respondenti (2000 pacientu un 200 mediķu katrā) kopumā no 13 valstīm. Pētījums parāda, ka pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem nav vienota viedokļa jautājumā par pacientu spēju uzraudzīt savu veselības stāvokli. 56% aptaujāto pacientu uzskata, ka viņiem ir visi nepieciešamie instrumenti, zināšanas un risinājumi, lai efektīvi pārvaldītu savu veselību. Tajā pašā laikā minētajam piekrīt mazāk nekā puse no aptaujātajiem veselības aprūpes speciālistiem (46%). Aptaujātie medicīnas speciālisti norāda uz potenciālajiem riskiem, ko var radīt tehnoloģiju nepareiza izmantošana.
Pirktspēja neliela
Latvijā plašpatēriņa elektropreču piedāvājums ir šaurāks, un, piemēram, salīdzinot ar Rietumeiropu, tāda liela veselības aprūpes elektropreču ražotāja kā Philips Latvijas piedāvājumā neparādās pat veselas preču grupas ar sāpju terapijas, dermatoloģijas, gaismas terapijas un gaisa attīrīšanas precēm. Kāpēc tas tā - uz šo jautājumu Diena Philips Latvijas birojā atbildi neguva.
Latvijā Rietumeiropas tendences nāk ar kavēšanos, atzīst plašpatēriņa elektropreču tirgus izpētes kompānijas GfK Retail and Technology Baltic vadītājs Jānis Pilipivs. Viņa skatījumā pieprasījums pēc veselības aprūpei paredzētajiem plašpatēriņa elektronikas produktiem augs arī pie mums, taču šī tirgus daļa kopējā plašpatēriņa elektropreču tirgū būs neliela.
Pieprasījums augs līdz ar mājsaimniecību budžeta pieaugumu un cilvēku izglītošanos, taču ierobežotās pirktspējas un tirgus niecīgo mērogu dēļ Latvijā tas notiks lēnāk nekā Rietumeiropā, saka J. Pilipivs un norāda, ka dārgākas plašpatēriņa elektronikas piegādātāji nesteigsies ieguldīt daudz līdzekļu pircēju izglītošanā tieši ierobežotās pirktspējas dēļ.