Viss sākās ar mīlošiem hipijiem un beidzās ar agresīviem pankiem - par XX gadsimta septiņdesmito gadu modi saka modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs, kura kolekcijas izstāde Dumpis buduārā no šodienas skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā. Šajā laikā krita pēdējais augstās modes bastions - tas bija prￃﾪt-ￃﾠ-porter un džinsu zvaigžņu brīdis, kas bija aizsācies līdz ar 1968. gada revolūciju Francijā un Vjetnamas karu. Šī desmitgade bija daudz demokrātiskāka nekā iepriekšējā - cilvēki pievērsās lētākiem un mazāk pazīstamiem zīmoliem.
70. gadu modē atspoguļojās ne tikai politiskais, bet arī ekonomiskais konteksts - tas bija pirmās naftas krīzes laiks. Cēlās cenas, tas iedragāja luksusa preču tirgu, pie kura piederēja arī mode. Aizmirstībā aizgāja zelts, dārgakmeņi un īstā āda, vietā parādījās plastmasa un dažādi citi aizstājēji. No dabiska materiāla apģērbiem daudzi bija spiesti ielīst apspīlētās poliestera bītlenēs un justies laimīgi. Savu tēlu un garastāvokli cilvēki uzlaboja ar saulesbrillēm, skaidro Aleksandrs Vasiļjevs. Šis aksesuārs aizstāja briljanta auskarus, dārgu kosmētiku un izsmalcinātas frizūras. Viņš norāda, ka mēs vēl joprojām esam palikuši plastmasas briļļu rāmju gūstā.
Tā laika mode bija ļoti atkarīga no mūzikas - Endrū Loida Vebera rokopera Jēzus Kristus superzvaigzne, zviedru grupa ABBA, franču dziedātājs Džo Dasēns, grieķis Demis Russ, amerikāņi Daiena Rosa un Džons Travolta ar savu Sestdienas vakara drudzi, kas pārkāpa pāri kinoekrāna šaurajām robežām. «Visa sabiedrība sāka dejot,» stāsta modes vēsturnieks. Septiņdesmito gadu mode bija dažādu stilu kaleidoskops, kurā viena tendence zibenīgā ātrumā nomainīja iepriekšējo, nonākot cita ar citu būtiskās pretrunās.
Aleksandrs Vasiļjevs uzsver, ka tā laika mode pasaules muzejos ir pārstāvēta diezgan pieticīgi, jo to nebija pieņemts glabāt. «Cilvēki novalkāja džinsus, pārvērta tos šortos un pēc tam izmeta miskastē,» apģērbu likteni ieskicē modes vēsturnieks un piebilst, ka savākt tā laikmeta mantas esot bijis grūts uzdevums.
Turklāt to eksponēšanai bijis nepieciešams pasūtīt īpašus manekenus no Stambulas, jo izstādē aplūkojamie tērpi radīti dzīviem cilvēkiem - dažādiem auguma, svara un vecuma ziņā. Vajadzējis arī parūpēties par neskaitāmām parūkām. «Tas bija matu triumfa laiks,» uzsver modes vēsturnieks. Zīmīgi, ka šai parādībai tika veltīts mūzikls Hair/Mati, kas guva panākumus Brodvejā.
Izstāde Dumpis buduārā apskatāma līdz 27. jūlijam.