Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš pludmales volejbolisti
Mārtiņš: Ja gribam sasniegt kaut kādus rezultātus, ir jātrenējas. Citi trenējas vēl vairāk. Arī ziemā, kas mums kopā nesanāk.
Jānis: Nav citu variantu, ja gribam tikt uz olimpiskajām spēlēm. Ja paskatās uz pasaules vadošajiem pāriem, var redzēt, ka viņi ir ļoti labi saspēlējušies. Kļūdas, kādas dažkārt pieļaujam, viņiem nav iedomājamas.
Par sezonu kopumā nav pamata sūdzēties?
J: Sākums bija necerēti labs, arī tagad neteiktu, ka slikti iet.
M: Vienmēr gribās vēl labāk, taču, ja paskatās, kam mēs esam šosezon zaudējuši - tie ir pārsvarā tikai stiprie pāri, kuri rangā ir virs mums. Varbūt to nevar teikt vienīgi par krieviem.
J: Nevienam sliktam pārim nezaudējam. Tiem pašiem krieviem un poļiem tikai trīs setos zaudējām. Apbēdina, ka galotnē nevaram vinnēt.
M: Jūtam, ka neesam no pārējiem tālu. Esam turpat līdzās, taču visu izšķir niansītes. Tāpēc arī trenerim gribās, lai patrenējamies vairāk, lai būtu par tām divām trīs kļūdām spēlē mazāk.
Drīz dosieties uz Kanādu, kādi tur ir mērķi?
M: Vajadzētu tikt labāko astotniekā, lai iegūtu olimpiskos punktus. Pēc tam Grand Slam turnīros Polijā un Austrijā jātiecas uz 9. un 5. vietu.
Kāda izskatās olimpiskā perspektīva?
M: Patīkama, bet, ja turpināsim iet pa septiņpadsitajām vietām, tad viss izšķirsies tikai nākamgad. Ja regulāri tiksim pie devītās vietas, tad viss būs kārtībā.
Vai jūtams progress saspēlē?
M: Protams, ka jau ir labi. Pasaulē mēs esam nostabilizējušies pamatturnīra dalībnieku vidū. Atšķirība varētu būt pieredzē, jo tur ir vairāki džeki, kuriem jau pāri 30 gadiem.
J: Starpība ir arī auguma centimetros, jo pamatturnīrā parasti esam visīsākā komanda.
M: Pārējiem pie bloka ir divmetrīgais. Jānim ejot pie tīkla ir vairāk jālec, tāpēc viņš ātrāk nogurst, parādās kāda lieka kļūdiņa. Ceru, ka daudz trenēsimies, tad šī starpība izlīdzināsies.