Zinu, pieredze diemžēl ir, ka iekšlietu ministri nākamajā reizē negūst vēlētāju uzticību. Ja tikšu tik tālu, pēc trīs gadiem kandidēšu, ja gūšu negatīvu rezultātu, nepretendēšu uz ministra posteni.
Par ministru kļuvu, jo savu pienesumu redzēju šajā jomā, kurā es, manuprāt, biju eks-perta līmenī.
Valdības deklarācijā neatradu punktu, ka nodrošināsiet policistiem konkurētspējīgu atalgojumu. Vai uzskatāt, ka šobrīd tas ir pietiekams?
Tā ir visai zināma lieta, ka tas tā nav. Esmu jau teicis, ka atalgojuma samazināšana un profesionāļu masveida aiziešana būtu tā sarkanā līnija, kura varētu izsaukt pašas sistēmas funkcionalitātes apdraudējumu.
Vai policistu atalgojums jūsu laikā varētu mainīties nevis uz leju, bet uz augšu?
Manā laikā? Nav jau zināms, cik man tā laika ir atvēlēts...
Šīs Saeimas laikā?
Ļoti ceru, ka šis ir pēdējais konsolidācijas gads. Ceru uz mūsu prognozēm par izaugsmi, kaut gan tās ir pieticīgas. Tas nozīmē, ka, jā, protams, es aktualizēšu nākamajos gados atlīdzības pieaugumu tieši amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Bet ne tagad?
Šogad esmu izvirzījis par mērķi noturēt atalgojumu iepriekšējā līmenī, nepieļaujot tā samazinājumu. Ja mēs panākam, ka varam pateikt policistiem un citām amatpersonām, ka atalgojums paliek un turpmāk mēs runājam par izaugsmi, tā būtu gaisma tuneļa galā.
Deklarācijā norādīts, ka izveidosiet kvalitatīvu drošības un tiesību aizsardzības iestāžu izglītības sistēmu. Vai atjaunosit Policijas akadēmiju, ir kādi citi būtisku pārmaiņu plāni?
Nē, akadēmiju mēs neatjaunosim, tas nav tas, kā es redzu sistēmas sakārtošanu. Mans redzējums būtu tāds, ka gribam izveidot skaidru, konkurētspējīgu izglītības sistēmu, kas saistīta ar karjeras izaugsmes iespējām. Doma ir tāda, ka varbūt, piemēram, ugunsdzēsējiem un policistiem būtu jāiziet kopēja sākotnēja izglītības stadija, kur viņi apgūst pamatus. Mainoties valstī kādam apdraudējuma veidam vai aktualizējoties kādai jomai, kurā vajadzīgs papildu personāls, tas ļautu vieglāk pārkvalificēt darbiniekus, nevis sākt apmācīt no nulles, jo tas prasa gadus.
Prioritāte, ko esat izvirzījis, ir cīņa ar narkotikām. Valstij jau tam ir plāni - kādas būs konkrētās jūsu iniciatīvas šajā jomā?
Programmas tiešām ir. Problēma, kas tagad ir aktualizējusies, ir «legālās narkotikas». Tas gan nav lietojams termins, drīzāk tās varētu saukt par jaunām sintētiskām psihotropām vielām. Tur ir samērā sarežģīts process, tā nav tikai Iekšlietu ministrijas (IeM) vai Valsts policijas (VP) kompetence, tas saistīts ar aizliegto vielu sarakstu, un ir jāiziet noteikta procedūra, lai to mainītu.
Pie mums šī procedūra aizņem vidēji pusgadu. Dzirdēts, ka Igaunijā tas aizņem divus mēnešus...
Tas nav tik vienkārši. Ir jākonstatē, ka viela ir psihotropa un atstāj paliekošu ietekmi uz orgāniem, tas nav izdarāms divos mēnešos. Vajadzīga jauna metodika, bet Eiropas Komisija nāks klajā ar jaunu Eiropas līmeņa regulējumu tikai 2014. gadā.
Līdz tam neko nevaram darīt?
Nē, kāpēc? Ir tāda metodika kā pagaidu aizliegums, kas nozīmē - ja ir aizdomas, ka viela ir psihotropa, to izņem no apgrozības, tikai tad, ja konstatē, ka tai nav negatīvas ietekmes, atkal atļauj. Līdz tam neparedzot kriminālo, bet administratīvo atbildību. Tas ir viens no variantiem.
Pirms valdības apstiprināšanas Valsts prezidents bija lūdzis specdienestiem ministru amatu kandidātu izvērtējumu. Izskanēja, ka par trim kandidātiem, tostarp jums, iesniegta neglaimojoša informācija. Kādēļ?
Ja būtu kādi priekšnoteikumi, lai es nevarētu šo amatu ieņemt, nekad uz to nebūtu virzīts.
Tātad neko sliktu neesat darījis?
Nekad neko prettiesisku neesmu izdarījis. Protams, droši vien esmu pārgājis ielu pie sarkanās gaismas, bet neko tādu, kas man liegtu ieņemt amatu valsts pārvaldē, neuzskatu, ka būtu izdarījis.
Pirms dažām nedēļām kādā avīzē lasīju: «Neoficiāli zināms, ka jurists Kozlovskis esot mēģinājis izlīdzēt klientiem, arī izmantojot personiskos sakarus ar bijušajiem darba kolēģiem Drošības policijā (DP).» Kā jūs to komentētu?
Pilnīgi jaunums man. Noliedzu šo apgalvojumu. Ar bijušajiem kolēģiem joprojām uzturu kontaktus, un viņi ir mani draugi. Bet nekādā veidā neesmu izmantojis iespējas caur DP risināt kādus jautājumus.
Nesen klajā nāca Lato Lapsas grāmata, kurā viņš pārmet specdienestiem visatļautību. Kā ministrs un bijušais DP darbinieks, kā to vērtējat?
Visatļautība? Jūs varētu formulēt, ko saprotat ar visatļautību?
Lapsas kungs uzskata, ka notiekot nepamatotas aizturēšanas, medijiem speciāli tiekot noplū dināta informācija, lai diskreditētu kādu cilvēku...
Man nav bijis pamata apgalvot, ka tas tā ir. Informācijas noplūde varētu būt nevis visatļautība, bet konkrētu amatpersonu prettiesiska darbība. Kādu mērķu vadīta - tas jānoskaidro katrā konkrētajā gadījumā.
Par jūsu sievai daļēji piederošo uzņēmumu, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus IeM, iepriekš teicāt, ka darīsiet visu, lai no iespējamā interešu konflikta izvairītos. Kādas būs konkrētās darbības?
Ka kļūšu par ministru, tapa zināms 25. oktobrī, savukārt šis uzņēmums IeM strādā jau vairākus gadus. Ja, man esot amatā, uzņēmumam beigsies līgums, bet mana sieva būs starp tā dalībniekiem, redzu divus risinājumus. Viens - uzņēmums nepiedalās konkursā. Otrs - sievai būtu jāizstājas no šī dalībnieku saraksta, lai mana ģimene negūtu ienākumus no iestādes, kuru vadu es. Bet, protams, aizliegt uzņēmumam piedalīties konkursā es nevaru, tā būtu iejaukšanās no manas puses.
Kad no ZRP atšķēlās seši deputāti, izskanēja baumas, ka pār viņiem liela ietekme esot apsardzes firmas TM Security vadītājam Mārtiņam Tembergam. Kā jūs uz to skatāties?
Es par tādām aizdomām nevarētu runāt. Kā partijas valdes loceklis varu apliecināt, ka nekādas vienošanās par ietekmju iespējamo sadali starp mūsu partiju un šo kompāniju nav bijušas. Neesmu personīgi pazīstams ar Temberga kungu. Cilvēks, kuru es zināju pirms tam, kurš bija šīs firmas darbinieks, ir Gunārs Rusiņš [viens no sešiem deputātiem, kuri atšķēlās no ZRP]. Bet arī no viņa es neesmu dzirdējis mājienus, ka vajadzētu kādu lietu risināt šīs firmas interesēs.
Tas attiecas uz TM Security anulētās licences lietu, kura šobrīd atrodas tiesā. IeM tātad nemainīs lēmumu, ļaus tiesai izlemt?
Kā es kā ministrs varētu mainīt šo lēmumu? Tas nav politisks lēmums, un īstenībā tas ir VP kompetences jautājums. Nekādā veidā es tur netaisos iejaukties.
Teicāt, ka Temberga kungu nepazīstat. Kādēļ tad izskanēja runas, ka viņš kategoriski iebilstot pret jūsu kandidatūru ministra amatam?
Es jau nevaru apgalvot, varbūt viņš ir iebildis. Bet, ņemot vērā, ka ar viņu neesmu ticies un runājis par šiem jautājumiem, tas droši vien būtu jājautā viņam.
Savulaik teicāt, ka būtu jāpilnveido IeM un Aizsardzības ministrijai (AM) pakļauto dienestu sadarbība, lai novērstu līdzīgu scenāriju atkārtošanos, kā Norvēģijas šīs vasaras slaktiņš [kad labējais ekstrēmists Anderss Bērings Breivīks nogalināja 77 cilvēkus]. Vai, jūsuprāt, ir nopietns pamats bažām, ka kāds latvietis varētu sākt šaut Latvijas krievus?
Ā, jūs tā to sapratāt? Nē, pašlaik šādām bažām nav pamata. Bet arī, ja runājam par Norvēģijas piemēru, tad kur nu vēl mierīgāku un labklājīgāku valsti! Tas notika pēkšņi. Tāpēc es, savulaik būdams saistīts ar drošības pasākumiem un cīņu ar terorismu, to uzskatu par reālu situāciju, nevis brīdinājumu.
Par sadarbību ar AM runāju, jo apzinos, kādas ir šīs situācijas. Var būt plašākas ārkārtas situācijas, un resursi, kā mana pieredze rāda, ir nepietiekami, lai tādas risinātu tikai vienas ministrijas pakļautībā esošās iestādes. Regulējums, kā sadarbojas iestādes, ir pietiekami plašs, bet esmu teicis, ka iedziļināšos šajā jautājumā un pārbaudīšu sistēmas gatavības pakāpi.
Piemēram, šobrīd notiekošā parakstu vākšana par krievu valodas kā valsts valodas statusu var izraisīt etniskās spriedzes pieaugumu Latvijā?
Tas mani kā iekšlietu ministru, protams, uztrauc. Es ļoti negribētu, lai nonāk līdz tādai situācijai, ka jāiejaucas manas ministrijas padotībā esošajām iestādēm. Ļoti ceru, ka viss ies normāla demokrātiska procesa ceļu - ja paraksti tiks savākti, būs referendums, kurā katrs pilsonis varēs izteikt savu viedokli. Pašlaik man nav informācijas, ka situācija varētu virzīties tā, ka mums jāgatavojas etniskiem konfliktiem.
Dažiem iekšlietu ministriem nav īsti veikusies sadarbība ar dienestiem. Nejūtat, ka pret jums izturas ar zināmu neuzticību?
Pagaidām varu atsaukties tikai pozitīvi uz tiem padotajiem, kas ir ministrijā. Tomēr, ņemot vērā, ka šajā sistēmā strādā vairāk nekā 15 000 cilvēku, šajā periodā, kad ir budžeta jautājums, nevaru teikt, ka esmu detalizēti iepazinies ar katru iestādi vai aizbraucis uz reģioniem.
Veidojot budžetu, cik no IeM šogad mēģinās konsolidēt?
IeM no 2007. gada pastāvīgi ir bijis ļoti ievērojams samazinājums - līdz 2011. gadam tie ir vairāk nekā 100 miljoni latu, vairāk nekā par 5000 cilvēku samazināts darbinieku skaits, bet funkcijas palikušas tās pašas, ja ne vēl nākušas klāt. Līdz ar to mēs mēģinām aizstāvēt savu budžetu. Ja paliekam tajās pozīcijās, kurās esam šodien, sistēma varētu būt apmierināta.
Tātad klāt neliekam, bet nost arī neņemam?
Mēs nostiprinām pozīciju, kādā esam bijuši. Nevaru teikt, ka esam dabūjuši attīstībai kaut ko klāt, bet nevar arī teikt, ka esam zaudējuši.